Sabile ir neliela pilsēta Kurzemē gleznainajā Abavas upes ielejā. Pirmo reizi Sabiles vārds minēts 1253.gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps dalījuši kuršu zemes. Taču 1917.gadu, kad Krievijas pagaidu valdība noteica vairākām Latvijas vietām, arī Sabilei, ievēlēt pilsētas pārvaldi, uzskata par Sabiles pilsētas sākumu.Visus šos gadus pilsētai nav bijis sava karoga. Simtgades svinības sākās ar tā iesvētīšanu.
„Ideja īstenībā sen radās - 2013.gada Dziesmu svētkos. Es skatījos, ar kādu lepnumu tiek nests Talsu novada karogs, vimpelis. Es domāju, dzimtajai Sabilei arī kaut ko tādu vajag, Vīna svētkos būtu tik ļoti skaisti, ka mums būtu savs karogs,” uzsver sabilniece Lolita Neilande-Frīdenberga.
Sabiles simbols ir Vīna kalns, tāpēc ģērbonī attēlots vīnogu ķekars. Tas rotā jauno karogu, zem tā ieausta Sabiles pilsētas panorāma. Pilsētas devīze ir pilsēta ar odziņu. Vīna kalnā ik gadu tiek novākta vīnogu raža un tam par godu svinēti Vīna svētki, bet vietējie iedzīvotāji atzīst, ka Sabiles odziņa ir paši cilvēki.
„Cilvēki gadu desmitiem dzīvo šeit uz vietas un tura to kanti. Bez cilvēkiem jau nav nekas, tā jau ir tā oga. Kad cilvēki deg par savu vietu, par savu pilsētu. Ja nav cilvēku, tad jau nav pilsētas,” uzskata sabilniece Ina Valtere.
Kā jebkurā vietā, arī Sabilē iedzīvotāju skaits strauji samazinās, jo trūkstot darbavietu. Bet, kā atzīst vietējie iedzīvotāji, dzīvība Sabilē vienmēr ir bijusi, jo sabilnieki nepametot savu dzimtu saknes, ja arī dodas prom, pēc laika atgriežas.
„Gadu laikā katrā ziņā šis tas ir radies un tapis klāt jauns. Cilvēki, šķiet, ir palikuši tādi zinātkārāki un šķiet arī smaidīgāki, jaukāki. Nu kaut kur tomēr tas iespaids ir allaž bijis pozitīvs,” uzsver sabilnieks Margonis Bērziņš.
Vietējiem iedzīvotājiem esot liels prieks un lepnums, ka Sabile ir gadu vecāka par Latvijas valsti. Ar to var lepoties arī Talsi un Valdemārpils, jo arī šīs vietas aprīlī atzīmē 100 gadu, kopš ieguvušas pilsētas tiesības.
