Kopīga valde, atsevišķi ziņu dienesti
Jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, izveidojot vienotu Latvijas Sabiedrisko mediju, ir izkustējies, saka iesaistītie. Savu redzējumu Saeimai prezentēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP). Tās ieskatā abu mediju apvienošana var notikt nākamgad.
"Mēs uzskatām, ka joprojām ir iespējams izveidot vienotu sabiedrisko mediju no nākamā gada janvāra. Un apvienošanās galvenie principi, ka tiek saglabāta vienlīdzīga attieksme, abu kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktība. Nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināties apstākļi abu mediju darbiniekiem," sacīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Apvienojot sabiedriskos medijus, plānots, ka saglabāsies trīs platformas – Latvijas Radio, LTV un interneta vietne LSM.lv.
Arī ziņu dienestu apvienošana nav paredzēta, lai neradītu draudus satura daudzveidībai.
Taču apvienotajā medijā paredzēts veidot satura attīstības centru, kur vienoties par sadarbības idejām.
Apvienošanas ieguvumus uzskaitīja Siksnis: "Tas ir digitālais saturs, ko arvien vairāk patērē esošie gan radio, gan televīzijas lietotāji. Tikai vienotā medijā mēs varam efektīvi plānot un īstenot tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības lietas. Šobrīd ir daudz dažādu juridisko šķēršļu, kad abi mediji grib īstenot kādus kopīgus projektus."
Pirmais solis būs jaunā, apvienotā medija valdes izraudzīšanās, kas jāizdara vēl līdz šī gada beigām.
Paredzēts, ka jaunajā valdē strādās pieci cilvēki, abiem medijiem būs arī kopīgs galvenais redaktors.
Sarunas par apvienošanu – jau ilgstošas
Ieguvumi būšot arī digitālā satura stiprināšana un abu mediju sadarbība, investīcijas vienotā infrastruktūrā un tehnikā. Kā labais piemērs tika minēta, piemēram, radio raidījuma "Krustpunktā" pārraidīšana televīzijā. "Šī robeža starp televīziju un radio arvien vairāk saplūst. Mazliet kuriozs fakts, ka kādreiz visi labprāt gāja uz interviju radio, jo nav jāpucējas. Šobrīd tur ir video, tu esi LSM," sacīja komisijas deputāte Anna Rancāne ("Jaunā Vienotība").
"Es neesmu redzējis, kā tas veicinās konkurenci. Es pievērsu uzmanību vārdiem "viens galvenais redaktors". Kā tas veicina konkurenci, jo, izejot no pretējā, mēs varētu ierosināt vispār [visu] apvienot. Kāpēc ir vajadzīgs "TV24", "TV3"?" pauda komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).
Saeimas deputātu teiktajā bija dzirdams atbalsts sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijam. Sarunas par to ilgušas vairāk nekā desmit gadu.
Tāpēc nevilcināties aicināja arī deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība): "Ar šo jautājumu jau nodarbojas trešā Saeima pēc kārtas. Mūsu goda lieta būtu šo jautājumu beidzot novest līdz galam."
Mediju vadība pauž atbalstu
Gatavību spert šo soli pauda arī abu mediju valdes.
Līdz šim gan neatbildēts vēl ir jautājums par apvienotā medija atrašanās vietu. To izlems jaunā valde. Padome piedāvā četrus variantus, no kuriem viens paredz būvēt jaunu ēku. Lai gan visas bažas kliedētas pavisam nav, Latvijas Radio saredz vairāk ieguvumu no apvienošanās.
"Protams, ka bažas ir. Kā jau minēju, tā ir sasaiste ar finansējuma jautājumu, jo apvienošana pati par sevi nevar būt mērķis, ja tam neseko tālākas rīcības. Pie ierobežotiem resursiem – ko mēs varam darīt? Salikt ātri tos resursus kopā, un lietderīgi virzīt tās attīstības lietas kopā," sacīja Latvijas Radio valdes locekle Ieva Aile.
Atbalstu šim piedāvājumam pauda arī Latvijas Televīzija. "Šis padomes piedāvājums ir nedaudz atšķirīgs. Tas ir kā soli pa solim kustēties apvienošanās virzienā. Līdzīgi, kā to darīja Igaunijas sabiedriskie mediji. Šķiet, ka ar šādu koncepciju tā apvienošanās varētu notikt daudz sekmīgāk," norādīja Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Arī finansējuma modeļa maiņa
Vislielākā sabiedrisko mediju problēma ir finansējums. Tāpēc otra sagatavotā koncepcija paredz finansējuma modeļa maiņu, lai piecu gadu laikā tiektos uz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni sabiedrisko mediju finansēšanai, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Lai to panāktu, iespējamais virziens būtu daļas konkrētu nodokļu, piemēram, akcīzes nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu novirzīšana sabiedriskajam medijam.
Apvienošana nozīmētu arī vienotu atalgojuma modeļa izstrādi.
Sabiedrisko mediju apvienošana un pēc laika to finansējuma modeļa maiņa iekļauta arī valdības deklarācijā, norādīja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Jansons arī pievērsa uzmanību jautājumiem, uz kuriem atbilžu vēl nav: "Šobrīd no koncepcijas neizriet, tieši kā sabiedrisko mediju apvienošana sekmēs satura kvalitātes pieaugumu un satura pievilcību dažādām auditorijām mūsu sabiedrībā."
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja darba grupas izveidi. Darbs pie ieceres realizēšanas dzīvē turpināsies februārī, kad visas iesaistītās puses atkal tiksies Saeimā un pārrunās apvienošanās pasākumu plānu un to, kādi grozījumi likumos vēl vajadzīgi.
KONTEKSTS:
SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī.
