Gads pēc reformas
2021. gads Latvijas sabiedrisko mediju vēsturē bijis zīmīgs ne tikai ar pārvaldības un uzraudzības reformu, nodalot SEPLP funkcijas no nozares regulatora – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes –, bet arī kā pirmais gads, kad sabiedriskie mediji strādāja ārpus komerciālās reklāmas tirgus. Tāpat abi mediji īstenojuši likuma dotu uzdevumu un atklātos konkursos izvēlējušies galvenos redaktorus. Galvenā redaktora amata ieviešana ir vēsturiska pārmaiņa sabiedrisko mediju redakcionālās atbildības nostiprināšanas un satura kvalitātes vadības ziņā.
Sabiedrisko mediju pārstāvji aktīvi iesaistījās SEPLP izveidotajās darba grupās, pildot likuma dotos uzdevumus par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveides un darbības koncepcijas izstrādi un koncepcijas par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu izstrādi.
Koncepcijas ir sabiedrisko mediju pārvaldības reformas, kas uzsākta ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pieņemšanu, noslēdzošais posms, kura mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam ir nodrošināts neatkarīgs un prognozējams, Eiropas vidējam līmenim atbilstošs finansējums, lai augstā profesionālā kvalitātē un ar atbildīgumu sabiedrības priekšā īstenotu likuma definētos sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus un mērķus.
Apstiprinot sabiedrisko mediju pērnā gada darba rezultātus, SEPLP apzinās, ka 2022. gads iezīmējas ar ievērojamām ģeopolitiskām pārmaiņām un tās ietekmē strauji augošām energoresursu izmaksām, kas savukārt var ietekmēt LR un LTV darbību 2022. gadā, ja netiks saņemts papildu finansējums. Sākoties un turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, LR un LTV ir pastiprināti atspoguļojuši šos notikumus un to ietekmi uz Latviju, tādējādi jau gada pirmajos mēnešos radot ievērojamu daudzumu papildu satura salīdzinājumā ar apstiprināto sabiedriskā pasūtījuma plānu 2022. gadam. Turklāt notikumu attīstība Ukrainā šī novērtējuma sniegšanas brīdī nav prognozējama ne laika, ne finansiālās ietekmes ziņā.
SEPLP 2022. gadā turpina rūpīgi seko līdzi un uzraudzīt LR un LTV vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto nefinanšu un finanšu mērķu un sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildei, jo saskaņā ar likumu ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidējā termiņa darbības stratēģija.
Latvijas Radio – izcils pētnieciskais saturs
Sniedzot savu novērtējumu par LR 2021. gada sabiedriskā pasūtījuma plāna izpildi, SEPLP secinājusi, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas apstākļiem un valstī noteiktajiem ierobežojumiem pandēmijas ierobežošanai, radio ir kopumā izpildījis visus sabiedriskā pasūtījuma konkrētos, 2021.gadam noteiktos uzdevumus ar nelielām atkāpēm, kam pamatā objektīvi apstākļi.
Pēc iziešanas no reklāmas tirgus saņemot 3,57 miljonu eiro kompensāciju, LR reklāmas raidlaika aizstāšanai pērn būtiski pārplānoja satura piedāvājumu, kopumā nodrošinot vairāk nekā 600 stundu jauna satura un reklāmas pauzes aizstājot ar jauniem raidījumiem. Kopumā radīti 25 jauni satura projekti, kā arī tālāk attīstīti jau esošie satura projekti.
Padomes ieskatā, īpaši pozitīvi izceļama ir pētnieciskās žurnālistikas attīstība LR,
kas pagājušā gadā novērtēta ar nozares un starptautisku atzinību – raidījumu sērija par Aivara Lemberga prāvas aizkulisēm un Ventspils tranzītbiznesa ietekmi politikā saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvu pētnieciskās žurnālistikas kategorijā. LR piedalījās arī starptautiskā žurnālistu projektā, kas pētīja, cik pamatoti ir kokskaidu granulas uzskatīt par atjaunojamu energoresursu un Eiropas Savienībā subsidēt to izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, ja, augot starptautiskajam pieprasījumam pēc granulām, to lielražotāji (tajā skaitā Latvijā) uzpērk un izcērt mežus. Šis žurnālistu projekts ieguva otro vietu Eiropas preses balvas izcīņā.
LR satura izplatīšanai un jaunas auditorijas sasniegšanai būtiska bijusi arī līdzdalība LTV 2021. gadā īstenotajā Mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv projektā, kas sāka darbu gada otrajā pusē septembrī.
LR 2021. gadā joprojām bija stabils tirgus līderis starp Latvijas raidstacijām ar 37,9% tirgus daļu. Kopējā LR kanālu sasniegtā auditorija bija aptuveni 775 tūkstoši klausītāju nedēļā jeb aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Sasniegto klausītāju skaits, salīdzinot ar 2020. gadu, ir samazinājies par 10,4 tūkstošiem, bet “Kantar TNS” dati liecina, ka auditorijas kritums piedzīvots arī Latvijas kopējā radio tirgū, turklāt komerciālo radio staciju auditorijas kritums caurmērā vērtējams kā lielāks, salīdzinot ar sabiedriskajiem medijiem.
Savukārt dati par ārpuslineāro apraidi liecina par to, ka LR dažādās digitālajās platformās veidotais saturs kļuvis pieprasītāks un sasniedz lielāku klausītāju un skatītāju skaitu.
LR nozīmīgāko "Facebook" kontu vidējā mēneša sasniegtā auditorija 2021. gadā pieaugusi par 370 tūkstošiem jeb 38% salīdzinājumā ar 2020. gada rādītājiem; "Twitter" kopējais impresiju skaits LR Ziņu dienesta kontam pieaudzis par 30%, salīdzinot ar 2020. gada rādītājiem; salīdzinot 2021. un 2020. gada rādītājus, nedaudz (par ~6%) samazinājies kopējais "YouTube" skatījumu skaits no 2,265 miljoniem līdz 2,108 miljoniem kopīgo skatījumu.
Vislielāko izaugsmi pēdējā gada laikā sasniedzis LR veidotais saturs podkāstu platformās.
Vairāk nekā piecas reizes pieaudzis kopējais podkāstu klausījumu skaits mēnesī – no 47 873 klausījumiem 2020. gada oktobrī līdz 250 714 klausījumiem 2021. gada decembrī. Ievērojami pieaudzis arī unikālo klausītāju skaits – no 8 403 klausītājiem 2020. gada oktobrī līdz 54 201 klausītājiem 2021. gada decembrī.
LR zaudējumi 2021. gadā bija 165 937 eiro, un to izveidošanās ir saistīta ar atalgojuma reformu, kas tika uzsākta 2020. gadā un turpinājās 2021. gadā. Tā kā tika palielinātas un izlīdzinātas algas darbiniekiem, izveidotas jaunas štata vietas, darba algas fonda palielinājuma rezultātā palielinājās arī izmaksas uzkrāto atvaļinājumu rezerves fondā. LR pašu ieņēmumu izpildi ietekmēja Covid-19 pandēmija un tās sekas, neļaujot apgūt finansējumu kapitālieguldījumiem pilnā apmērā, kā arī negūstot līdzfinansējumu projektiem no sadarbības partneriem un biļešu ieņēmumus, kas radīja papildu zaudējumus.
Novērtējot LR darbību kopumā 2021. gadā, SEPLP uzsvēra, ka kopumā ar minimālām nebūtiskām novirzēm izpildīti uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā noteiktie nefinanšu mērķi, bet finanšu mērķu pilnīgu izpildi ietekmēja zaudējumi, kas radušies dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā arī Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie ierobežojumi.
LTV palielina tirgus daļu
SEPLP, sniedzot savu novērtējumu par LTV 2021. gada sabiedriskā pasūtījuma plāna izpildi, secināja, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas apstākļiem un valstī noteiktajiem ierobežojumiem pandēmijas ierobežošanai, LTV ir kopumā izpildījis gandrīz visus sabiedriskā pasūtījuma konkrētos, 2021. gadam noteiktos uzdevumus.
Pēc iziešanas no reklāmas tirgus un saņemot 10,27 miljonu eiro kompensāciju, LTV reklāmas raidlaika aizstāšanai pērn būtiski pārplānoja satura piedāvājumu, kopumā nodrošinot vairāk nekā 1400 stundu jauna lineārā satura un vairāk nekā 15 tūkstošu digitālā satura vienību. Kopumā radīti vairāki desmiti satura projektu, kā arī tālāk attīstīti jau esošie satura projekti.
Arī LTV Ziņu dienesta komanda saņēma LŽA Izcilības balvu nominācijā "Intervijas un apraksts" par 2021. gadā radīto un Covid-19 pandēmijas skarbumu raksturojošo dokumentālo filmu "Netīrā zona".
LTV 2021. gadā ir īstenojusi vairākus ar tehnoloģisko attīstību saistītus projektus – sekmīgi veikta Programmu izlaides kompleksa (PIK) nomaiņa, iekārtota un iknedēļas diskusiju raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vajadzībām pielāgota studija, kā arī pilnībā izbūvēts ziņu studijas paviljons, kurā vienkopus top 12 LTV Ziņu dienesta veidotās ziņu pārraides un raidījumi. Šīs pārmaiņas un studiju plānojuma maiņa ļāva pilnībā pārveidot un modernizēt S3 paviljonu, lai tas atbilstu mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM.lv satura ražošanas vajadzībām.
2021. gadā tehnoloģiskās attīstības projektu īstenošanas rezultātā LTV pilnībā ir pārgājis uz audiovizuālā satura nodrošināšanu augstas izšķirtspējas (HD) formātā. Kopējais ilgtermiņa ieguldījumu apjoms 2021. gadā ir pārsniedzis 3 miljonus eiro.
SEPLP arī secināja, ka par spīti izteikti negatīvām kopējām lineārās televīzijas tendencēm, abi LTV lineārās televīzijas kanāli ir uzrādījuši pozitīvas izaugsmes rezultātus – LTV1 kanāla patēriņš kopumā ir pieaudzis par 4%, bet atliktās skatīšanās rezultāts ir uzlabots par 15%. LTV7 skatītāju skaits abos mērījumos ir uzrādījis vēl iespaidīgāku – 20% – pieaugumu.
Būtisku auditorijas pieaugumu izdevies sasniegt arī LSM.lv portālam un LTV, LSM sociālo tīklu kontiem, nostiprinot savas pozīcijas kā uzticamas un operatīvas informācijas avotiem.
Kopējie ieguldījumi digitālajā saturā 2021. gadā veidoja 13,4% no kopējā LTV satura budžeta.
SEPLP ieskatā, īpaši pozitīvi ir izceļama analītiskā satura un sabiedrībā diskusijas raisošu satura formāta attīstība LTV, ko citstarp nodrošina raidījuma “Kas notiek Latvijā?” atgriešanās LTV ēterā. Tāpat SEPLP uzsvēra, ka 2021. gada 17. septembrī darbu sāka mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM.lv, kas katru nedēļu nodrošina ap 160 tūkstošu lietotāju lielu auditoriju. Savukārt RUS.LSM.lv sociālā tīkla “Facebook” sekotāju skaits ir pārsniedzis 250 tūkstošus sekotāju, stabili ieņemot pirmo vietu starp visiem sabiedrisko mediju sociālo tīklu kontiem.
2021. gada pārskata periodu LTV pabeidza ar pozitīvu 326 100 eiro peļņas rezultātu. Tas, salīdzinot ar 2020. gada rezultātu, lielākoties sasniegts, pateicoties labākam bruto peļņas rezultātam, kuru tieši ir ietekmējusi LTV spēja nodrošināt daudzu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu un starptautisku notikumu atspoguļošanu savās programmās un pakalpojumos. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir būtiski palielinājušās izmaksas uzkrāto atvaļinājumu rezerves fondā.
Novērtējot LTV darbību 2021. gadā, SEPLP uzsvēra, ka kopumā ar minimālām nebūtiskām novirzēm uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā noteiktie nefinanšu un finanšu mērķi ir izpildīti.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.
Sabiedriskais pasūtījums aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā, un ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidēja termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu veido saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.
Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu.
