Aktuāli

Veselības aprūpei prasa teju trešdaļu miljarda uz budžeta deficīta rēķina

Aktuāli

NVD direktora vietniece Linda Freimane par e-veselības ieviešanu

Sabiedriskie mediji un iziešana no reklāmas tirgus

Sabiedrisko mediju un reklāmas tirgus jautājumā valdībai būs jāizvēlas viens no četriem scenārijiem

Būt vai nebūt reklāmai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā (LTV)? Uz šo jautājumu tuvākajā laikā būs jāatbild politiķiem. Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi četrus piedāvājumus turpmākajai sabiedrisko mediju attīstībai, par vienu no kuriem nu būs vajadzīga politiska izšķiršanās.

Pirmais priekšlikums, ko valdībai virza Kultūras ministrija – neko nemainīt un ļaut turpināt sabiedriskajiem medijiem cīnīties par reklāmdevēju naudu līdzās komercmedijiem.

Otrais scenārijs – atstāt sabiedriskos medijus reklāmas tirgū, bet veidot jaunas komercmediju atbalsta formas.

Trešais priekšlikums paredz dažādus variantus pakāpeniskai Latvijas Radio un LTV iziešanai no reklāmas tirgus.

Savukārt pēc ceturtā scenārija sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu jau no nākamā gada.

„Mēs varam dzīvot, gan izejot no reklāmas tirgus, gan neizejot no reklāmas tirgus," Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe norāda – jautājums ir par kopējo pieejamo finansējumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas Radio darbību. Simpātisks esot scenārijs, kas paredzētu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus uzreiz. „Tāpēc, ka tur ir paredzēta gan tiešā reklāmas apjoma kompensācija, gan arī zināma kompensācija tālākai sabiedrisko mediju attīstībai.”

Šo scenāriju atbalsta arī Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte.

„Es atbalstītu variantu, kur nenotiek kaut kādi procesi daļēji. Mēs gribētu, ka tas notiek uzreiz, mēs gribētu, ka tas ir plānots un paredzēts, un mēs gribētu, ka mums ir arī laiks sagatavoties, lai mēs varam informēt gan tirgus dalībniekus, gan arī savus sadarbības partnerus par nosacījumiem, kam mēs varētu kompensēt arī mūsu sadarbības partneriem mūsu nesniegtos pakalpojumus. Tā kā mēs atbalstām šo variantu, šāds viens no variantiem ir arī KM piedāvājumā. Būsim priecīgi, ja tas tiks realizēts 2018. vai 2019.gadā,” norāda Belte.

Jautājums par to, kad sabiedriskie mediji varētu pamest reklāmas tirgu, gan ir atvērts. Lai gan priekšlikumā runa ir par nākamo gadu, ministrijā norāda, ka tas esot atkarīgs no politiskās izšķiršanās un budžeta iespējām.

Piedāvājumā ir arī dažādas iespējas sabiedriskajiem medijiem pamest reklāmas tirgu pakāpeniski. Viens no priekšlikumiem - sākot no nākamā gada, pakāpeniski samazināt reklāmas raidlaiku LTV un Latvijas Radio. Šo variantu gan nozarē vērtē kā riskantu.

„Latvijas Televīzijai ir tieši puse no pieejamā reklāmas laika, salīdzinoši ar komercmedijiem. Un, ja mēs samazinām vēl par kādām minūtēm, man ir aizdomas un arī pamatotas bažas par to, ka tas reklāmas samazinājums varētu būt neproporcionāls laikam, jo mēs vienkārši nespēsim izvietot kampaņas, kuras reklāmdevējs varbūt gribēs, un tāpēc izvēlēsies piedāvājumu, kurā viņš varēs realizēt visas savas ieceres,” turpina LTV vadītājs Ivars Belte

Arī priekšlikumu autori Kultūras ministrijā norāda, ka līdz ar šādu scenāriju reklāmdevēju interese par sabiedriskajiem medijiem var strauji samazināties.

„Attiecīgi mēs it kā samazinātu laiku, rēķinātos ar kaut kādiem ieņēmumiem, bet faktiski nozare varētu reaģēt tā, ka šie ieņēmumi vispār sabiedriskajām raidorganizācijām nav pieejami. Līdz ar to mēs nebūtu ieplānojuši pietiekamu finansējumu pretī. Un tas varētu nozīmēt to, ka sabiedriskās raidorganizācijas cieš, ko noteikti nevajadzētu panākt kā rezultātu šāda veida risinājumam,” skaidro KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis

Uz priekšlikumu atstāt visu kā ir, šķiet, nozarē neviens nopietni neskatās. Komercmediju intereses pārstāvošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija pieļauj otro scenāriju – ja sabiedriskie mediji paliek reklāmas tirgū, jāmeklē jaunas komercmediju atbalsta formas. Taču asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš uzskata, ka šis scenārijs problēmas nerisinātu.

„Sabiedriskajiem medijiem nebūtu jābūt Latvijas reklāmas tirgū. Tā pozīcija mums nav mainījusies," uzskata Ķēniņš . "Līdz ar to mēs atbalstām to scenāriju, kas paredz pilnīgu iziešanu no reklāmas tirgus un arī tūlītēju iziešanu no reklāmas tirgus. Un vienlaicīgi mēs arī novērtējam Kultūras ministrijas iniciatīvu par Mediju [atbalsta] fonda darbību, jo patiesībā neatkarīgi no tā, vai sabiedriskie mediji paliek vai nepaliek reklāmas tirgū, šis atbalsts nacionālā satura veidošanai ir nepieciešams.”

Arī Kultūras ministrijā uzsver – gan sabiedriskie, gan komercmediji finansiāli jāatbalsta jebkurā gadījumā. Tas saistīts ar Latvijas mediju vides konkurētspēju, mūsdienīgiem izaicinājumiem, norāda Roberts Putnis.

„Latvijas mediji tādā kvalitātē, kāda ir nepieciešama Latvijas demokrātijai, nevar pastāvēt bez publiskā finansējuma. Uz brīvā tirgus principiem Latvijā nevar pastāvēt mediji, kas ir augstvērtīgi, kas spēj konkurēt intensīvā pārrobežu konkurencē, īpaši ar trešo valstu saturu,” uzsver Putnis.

Jautājums gan ir finanšu iespējās. Ministrijai aizvien vēl nav skaidru aplēšu par to, cik izmaksās Latvijas Radio un LTV iziešana no reklāmas tirgus. Pēc aptuveniem aprēķiniem kompensācijām abiem medijiem būtu vajadzīgi seši miljoni eiro.

Kuru no scenārijiem ieviest dzīvē, būs jālemj politiķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt