Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārstāv sabiedrības intereses mediju nozarē, kā arī uzrauga, lai tie ievēro normatīvus. Taču arī pašai padomei divus gadus ir savs padomdevējs un uzraugs – Sabiedriskā konsultatīvā padome, kurā darbojas 20 nevalstisko organizāciju pārstāvji no mediju, kultūras, zinātnes un citām jomām, tostarp invalīdu, kristīgo un citu vērtību un tiesību aizstāvji. Tagad viņu darba termiņš noslēdzas.
NEPLP loceklis Dainis Mjartāns uzteic konsultatīvās padomes nozīmi, nevis veikumu.
„Tas, ka ir izveidots forums, kur var diskutēt par to, kas būtu, ko sabiedrība vēlētos redzēt un dzirdēt sabiedriskajos medijos, tas ir svarīgi. Manuprāt, mums līdz šim kliboja tas, vai sabiedrības viedoklis tika saklausīts. Un šie divi gadi bija pirmais solis tajā virzienā,” saka NEPLP loceklis.
Pēc Mjartāna teiktā, nākamos divus gadus konsultatīvajā padomē sagaidāma vēl nebijušu jomu pārstāvniecība. No 29 pieteiktajiem 20 izvēlēsies tikai piektdien. „Redzu šeit divas jauniešu organizācijas, jauniešu viedokļi ir ļoti svarīgi. Domāju – tur būs arī viedokļi par Latvijas Radio piektās programmas turpmāko ceļu. Redzu arī Latvijas sporta federāciju kandidātus, sporta nozare iepriekš nebija pārstāvēta. Un mums ir arī vairāki Latgales pārstāvji. Uzskatu, ka pašreizējā situācijā, kad Latgale ir mums uzmanības centrā, šo organizāciju viedokli padome noteikti ņems vērā,” saka Mjartāns.
Arī daļa pašreizējās konsultatīvās padomes ierosinājumu ņemti vērā, tomēr par radikālākajiem, piemēram, vēl vairāk reliģijas sabiedriskajos medijos, nav spējuši vienoties paši konsultanti. Daļa pat gribējusi no jauna noteikt sabiedrisko mediju vērtības un misiju.
Tādu pieeju par mulsinošu dēvē padomes priekšsēdētājs Toms Meisītis no Informācijas tehnoloģiju asociācijas: „Ir bijuši arī viedokļi konsultatīvajā padomē atsevišķiem tās locekļiem, vai sabiedrisko mediju saturā ir pietiekamā mērā atspoguļojas, piemēram, tradicionālās ģimenes vērtības vai reliģiska satura atspoguļojums. Tur, protams, ir bijuši ļoti pretrunīgi viedokļi gan pašā sabiedriski konsultatīvajā padomē, gan diskusijās ar NEPLP un sabiedrisko mediju pārstāvjiem.”
Savukārt kā labo piemēru, kas ņemts vērā, Meisītis min Nedzirdīgo biedrības pārstāves rosinājumu biežāk televīzijā rādīt subtitrus.
Padome ir vieta, kur sabiedrībā kāds ieklausās, tā saka žurnāliste Baiba Strautmane, kas padomē pārstāv Latvijas Žurnālistu asociāciju. Taču sabiedrības pārstāvjiem nācies ne tikai nākt ar priekšlikumiem, bet arī sargāt sabiedriskos medijus no pašas NEPLP. Tā ierosinājusi sabiedriskā pasūtījuma naudu, no kā lauvastiesa tiek Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, vairāk dot privātajiem medijiem.
„Tiek apmaksāti atsevišķi raidījumi Ogres televīzijā un RTV, un „TV Riga 24”. Un visi zina, ka tikai šīs naudas dēļ šie kanāli redzami apraidē visā valstī, jo citādāk tas tā nebūtu. Tāpat tika sponsorētas priekšvēlēšanu diskusijas dažādās televīzijās un laikam radio arī. Un NEPLP ienāca prātā doma, ka šo naudu nevis līdz 20%, bet 20% obligāti jāatdod. Šobrīd esošajā situācijā dubultot to naudas summu, kas aiziet privātajiem medijiem... Tajā sabiedriski konsultatīvajā padomē NEPLP saņēma kritiku un neizpratni par to, ka mūsu sabiedriskie mediji jau tā ir sliktāk finansētie Eiropā un vēl ņemt naudu nost nebūtu pareizi,” skaidro Strautmane.
Pēc kritikas padome savu ierosinājumu atsaukusi, kaut konsultantu lēmumi tai nav obligāti saistoši. Tāpēc Strautmane atzinīgi vērtē to, ka gan pati padome, gan sabiedrisko mediju vadība sabiedrības pārstāvjus uztver ar interesi.
