Panorāma

Panorāma

Panorāma

Juglas ezerā noplūst naftas produkti

Sabiedrisko mediju finansējums valdībā netiek apspriests

Sabiedrisko mediju finansējums valdībā netiek apspriests

Krīze sabiedriskā radio Ziņu dienestā nav sašūpojusi valdības dienaskārtību. Lai gan vārdos politiķi sabiedrisko medijus dēvē par valsts drošības un demokrātijas stūrakmeni, praktiskā rīcība līdz šim nav norādījusi uz vēlmi stiprināt sabiedrisko mediju neatkarību. Šim jautājumam īpašu uzmanību solījis pievērst Valsts prezidents.  

Finansējums sabiedriskajiem medijiem nebija šodienas valdības dienaskārtībā, tomēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") jautājumu par krīzi Latvijas Radio ziņu dienestā ir apspriedis ar kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība) un gaida rīcību no viņa.

Premjers norādīja – tikai no nozares spējas izskaidrot, kāpēc uzņēmumam, kas strādā ar peļņu, pietrūkst naudas atalgojumam, atkarīgs, vai tiks piešķirti Latvijas Radio valdes prasītie aptuveni 100 000 eiro, lai celtu darbinieku atalgojumu jau šogad.

Kariņš norādīja, ka par to varētu lemt, ja atbildīgais ministrs nāktu ar konkrētu ierosinājumu, ko valdība varētu saprast.

Puntulis pastāstīja, ka situāciju apsprieda ministrijā un arī ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem.

Sarunas par sabiedriskajiem medijiem nepieciešamā finansējuma palielināšanu nākamajam gadam valdības locekļu starpā notikušas.

Tikmēr Valsts prezidents otrdien uzsvēra - valstij ir uzdevums gādāt, lai sabiedriskie mediji funkcionētu, jo sabiedriskie mediji ir centrālais demokrātijas elements mūsdienās.

“Tā ir viena no sarunu tēmām man rīt ar Ministru prezidentu un arī ar kultūras ministru, kurš ir tieši atbildīgs par šiem jautājumiem, un ar attiecīgo Saeimas apakškomisijas vadītāju. Es gribētu teikt, ka šis risinājums ir komplekss, no vienas puses - ir nepieciešams nodrošināt šo finansējumu un arī uzlabot juridisko ietvaru, un vienlaikus ir jāveic nepieciešamās reformas, lai sabiedriskie mediju paaugstinātu savu produktu kvalitāti,” sacīja Levits.

Arī Latvijas Televīzija iesniegusi Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pieprasījumu pēc papildu finansējuma, nākamajā gadā vien kā prioritārus pieprasot papildu gandrīz 10 miljonus eiro. Kā augstākās prioritātes nepieciešamība norādīta kompensācija par reklāmas tirgus pamešanu – tā pārsniedz 5 miljonus eiro, tāpat televīzija pieprasa līdzekļus konkurētspējīgam darbinieku atalgojumam.

KONTEKSTS:

Nepietiekoša finansējuma dēļ pašlaik krīzi piedzīvo Latvijas Radio, kuru trīs gadu laikā pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Par to trauksmi cēla Latvijas Radio Ziņu dienests, izsakot neuzticību Latvijas Radio valdei. Vēlāk krīzi atzina arī radio valde, parasot steidzamības kārtībā piešķirt papildu līdzekļus atalgojumam - 100 tūkstošus eiro šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Iepriekš par finanšu grūtībām saskārās arī Latvijas Televīzija.

Arī politiķi atzīst, ka sabiedriskie mediji ir turēti finansiāla bada režīmā, taču drīzu risinājumu informatīvās telpas stiprināšanai nevar nosaukt.     

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti