Panorāma

Atzīmē mātes dienu

Panorāma

Latvijā joprojām augsta perinatālā mirstība

Mediju apvienošanu atbalsta, bet naudu nesola

Sabiedrisko mediju apvienošanu atbalsta, bet naudu nesola

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai gan Ministru kabineta komiteja konceptuāli atbalstījusi sabiedrisko mediju apvienošanu, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tam pietiks naudas.

Pirmdien sabiedrisko mediju apvienošana tika konceptuāli atbalstīta, taču Finanšu ministrija lūdza vairākus precizējumus koncepcijā. Tie jāveic divu nedēļu laikā. Tad paredzēts galīgais balsojums valdībā, tomēr arī tas vēl nenozīmēs, ka šim mērķim atradīsies nepieciešamie līdzekļi.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) norāda, ka par finansējumu būs jālemj kopumā ar pārējām prioritātēm. „Tās summas – atsevišķi katra liekas maza. Bet pieprasījums septiņas, astoņas reizes pārsniedz to, ko mēs varam atļauties. Mēs visi redzam "Liepājas metalurga" bumbu, kas ir. Ja valsts ieiet "Liepājas metalurgā", tas var nozīmēt, ka nākamgad mums vispār nav nekas cits, kā "Liepājas metalurga" zaudējumi. Tā kā liekam visas lietas kopā un skatāmies. Tie visi ir vajadzīgi ieguldījumi, programmas, bet mūsu iespējas būs redzamas vasarā,” skaidroja Vilks.

Latvijas Televīzijas un Radio apvienošanai un jaunā medija izveidei piecu gadu laikā no valsts budžeta nepieciešami 17,7 miljoni latu. Šogad nepieciešami 50 tūkstoši latu, lai varētu nodibināt pagaidu vadību, bet nākamajā gadā no valsts būtu nepieciešami, jau 2,3 miljoni latu. Šo naudu nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļus padome cer iegūt pēc tam, kad valdība būs pieņēmusi jauno apvienotā medija koncepciju.

Pagaidām valdībā tai atbalsts bija teju no visiem ministriem, vienīgi tieslietu ministrs izteica bažas, par to, kas notiks ar Latvijas Radio ēku Doma laukumā, kā arī bažījas par to, vai sākumā nav bijis viedoklis, kam pieskaņota koncepcija. Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants šīs bažas noraida: „Jābūt ir vienai juridiskai personai un vienai organizācijai. Turklāt, lai panāktu ne tikai tehnoloģisko sinerģiju, bet arī satura veidošanu, ir organizācijai jābūt vienās telpās. Tā ir ābece. Es varu aicināt nākt studēt komunikāciju zinātni. Es nedodu padomus, kā veidot tiesību sistēmu Latvijā.”

Kopēja nepieciešamā summa ir 29,4 miljoni, latu. Pārējo naudu plānots iegūt gan no Eiropas fondiem, gan arī no pašu mediju reklāmas ieņēmumiem. Kā norāda Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis, Eiropas nauda bieži nosaka arī saturu, tāpēc ir piesardzīgs ar šo ideju. "Koncepcijā ir ambiciozi mērķi, saistībā ar satura pieaugumu un citām lietām, kurām neiebilstam, bet vēlamies īstenot. Bet negribētos, lai ir situācija, ka šodien mūs konceptuāli atbalsta, bet kaut kad rudenī, kad jādala nauda, tās nav. Un tad mums jādara, tas, ko nevaram izdarīt,” sacīja Siksnis.

Tikmēr Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte gandarīts par koncepcijas tālāku virzīšanu: "Būs nopietni jākonkurē jaunajā mediju vidē un jābūt labam un konkurētspējīgam saturam, ko šī koncepcija varētu arī nodrošināt.”

Jau ziņots, ka Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti