Sadaļas Sadaļas

Sabiedriski nozīmīgu ēku pārbaudēs 38 būvēs konstatē nedrošuma pazīmes

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju par lielu daļu sabiedriski nozīmīgu ēku pārbaudēm Latvijā, un rezultāti nav iepriecinoši – konstatētas vairākas dokumentāciju nepilnības un pārkāpumi, bet 38 ēkas būvvalžu inspektori uzskatīja par nedrošām, no tām 31 ēka atrodas Rīgā, trešdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc oktobra nogalē notikušās Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, dzīvību zaudējuši 54 cilvēki, Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi ārpus kārtas pārbaudīt sabiedriskās ēkas, kuras pašlaik remontē vai renovē, un būves, kas nodotās ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā. Pārbaudes notiek skolās, lielveikalos, sporta būvēs un citos nozīmīgos objektos.

Līdz otrdienas pēcpusdienai Ekonomikas ministrija saņēmusi informāciju no 59 būvvaldēm par sabiedriski nozīmīgu ēku drošību un sagaida ziņas vēl no 26 būvvaldēm. Kopumā Latvijā ir 85 būvvaldes, mazāk nekā pašvaldību skaits, jo vairākām pašvaldībām ir apvienotas būvvaldes. Ziņas saņemtas par 565 ēkām, un 162 ēkās ir konstatētas nepilnības. Pavļuts stāstīja, ka pārsvarā nepilnības konstatētas dokumentācijā, taču 38 ēkās problēmas ir nopietnākas.

No 162 ēkām, kurās ir konstatētas nepilnības, 86 atrodas Rīgā. Pavļuts gan norādīja, ka Rīgā objektīvi ir daudz vairāk sabiedriski nozīmīgu ēku. Nopietnākās problēmas un nedrošuma pazīmes konstatētas 38 gadījumos, no tiem 31 – Rīgā. Šo ēku īpašniekiem būs rūpīgi jāizvērtē situācija un jāpārbauda ēku drošība.

Tāpat konstatēta patvaļīga būvniecība un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, 18 objektos apturēta būvniecība, tāpat apturēta četru objektu – divu pamatskolu un divu sporta zāļu – ekspluatācija. Šajos gadījumos būvvalde uzskatījusi, ka šajos objektos uzturēties nav droši, bet „vai šie objekti nedroši, neņemos apgalvot", stāstīja Pavļuts.

Liels neatbilstību un nepilnību skaits liek domāt, ka kaut kas nopietni nav kārtībā ar sistēmu un pašvaldību būvvalžu kapacitāte nav pietiekama, atzina ministrs.

Saņemot informāciju par visiem sabiedriski nozīmīgiem objektiem, ministrija plāno izveidot riska objektu karti, kura taps, ņemot vērā ne tikai būvvalžu apsekojumu rezultātus, bet arī citu informāciju, „kas parādās, bieži vien arī anonīmi", piemēram, par ēkas noslodzi, ēkas ekspluatāciju, ceļu noslodzi tuvumā, jo pastiprināta vibrācija ietekmē konstrukciju drošumu.

Ministrs stāstīja, ka pārbaužu un riska kartes galvenais mērķis ir apzināt nepilnības būvniecībā un potenciāli nedrošus objektus, un šādu ēku īpašniekiem un valdītājiem prasīt neatkarīgas ekspertīzes. Ja konstatēs nopietnus trūkumus, kas apdraud iedzīvotājus, šādas ēkas slēgs. Ministrs atzina, ka sabiedrībai būtu tiesības zināt šo ēku sarakstu un karte varētu būt publiska, taču ir jāizturas atbildīgi, jo riski vēl nenozīmē, ka ēka ir nedroša. Par riska objektu kartes publiskošanu vēl lems.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt