Rīgā, Miera dārzā, otrdien atklāts otrs pašvaldības skeitparks, kas veidots no betona. Aptuveni 1400 kvadrātmetru platībā izveidoti arī vairāki tramplīni, augstākais no tiem sasniedz četrus metrus. Vēl neilgi pirms tā atklāšanas tur varēja sastapt gan bērnus, gan jauniešus, kuri turp devušies braukt ar skrituļdēli, skrejriteni vai BMX divriteni.
"Kopš tas atvērās, es šeit nāku katrā brīvā mirklī. Šeit ir ļoti daudz dažādu elementu, kurus ir interesanti braukāt. Tie ir gan augstāki, gan zemāki. Betons ir īpaši pateicīgs skeitbordam. Pagaidām Baltijā nekā tāda nav. Šis ir modernākais tādā ziņā," stāsta privātā skeitparka "Monsterparks" un Skeitparku sporta veidu aģentūras vadītājs Dāvis Nesenbergs, atzīstot, ka ar esošajām vietām esot stipri par maz.
"Trūkst skeitparku. Viena problēma ir tāda, ka jaunietis no Purvciema vai Mežciema vēlas braukāties, bet viņam, piemēram, ir 12 gadi. Tad vecāki viņu negribēs sūtīt līdz vakaram braukāties, piemēram, šeit uz Miera dārzu. Vēl ir tas, ka ir tādi skeitparki kā Bolderājā, kas ļoti prasās pēc rekonstrukcijas un kas jau sāk kļūt nedaudz bīstami, vai arī Imantā, kur ir auguši pieci no Rīgas talantīgākajiem skeitbordistiem. Tika solīts, ka skeitparks tiks rekonstruēts, tā vietā viņu vienkārši nojauca," tā Nesenbergs.
Olaines novadā kopumā ir divi skeitparki. Viens no tiem tapis 2005.gadā Olaines pilsētā, bet otrs izbūvēts 2009.gadā Olaines pagasta teritorijā, stāsta Olaines novada domes pārstāve Nataļja Tropkina.
Skeitparkus pirms vairākiem gadiem būvēja teju katra pašvaldība. Vairumā pilsētu un novadu skeitparka konstrukcijas veidotas no koka, ne betona, tāpēc regulāri jāatjauno.
Gan Grīziņkalna skeitparku Rīgā, tāpat lielāko iekštelpu parku Baltijā "Monsterparks" iecienījuši skrituļdēļu entuziasti no visas Latvijas, un tajos parasti notiek arī dažādas skeiteru sacensības. Taču ikdienā bariņu jauniešu, kas skrituļo vai lec ar dēli, var manīt arī dažādās sabiedriskās vietās, tostarp pie Nacionālās bibliotēkas un Rīgas parkos. Braukt vai lēkt ar dēli var teju jebkur, atzīst Nesenbergs.
"Viens var skeitot gar koku, kurš aug kaut kur, daži var skeitot pa mazu apmalīti un viņiem būs jautrākā diena dzīvē, dažiem patīk milzīgas trepju margas, bet pārsvarā jau tas ir segums. Ja tai vietai ir labs segums, tad viss ir kārtībā. Vēl viena lieta – tas ir kontingents, kas tur apgrozās, un es iesaku ļoti Rīgas domei piedomāt pie šīs teritorijas apsargāšanas, jo skeitparks atveras šodien, bet es jau zinu vismaz desmit cilvēkus, kuriem šeit ir nozagtas mantas. Esmu arī pats saucis policiju, kad šeit cilvēki dzer un izraisa nekārtības," atzīst Nesenbergs.
Rīgas domē gan vairāk satraucas par to, vai skeitbordisti lēkājot nenodara kaitējumu sabiedriskajām ēkām vai kultūras pieminekļiem.
Ielās braukāšana ir skrituļdēli ir atļauta, un pašvaldība ko aizliedz vien gadījumā, ja policijā par nekārtībām sūdzējušies vietējie iedzīvotāji. Tiesa, arī par jaunatklāto parku Miera dārzā jau saņemtas pirmās sūdzības no blakus esošās dzīvojamās mājas, pie kuras logiem novietots viens no tramplīniem.
"Pašvaldība aicina neizmantot skrituļdēļu trikiem pieminekļus un citus kultūras objektus. Pieminekļi, izmantojot tos skeitošanai, protams, tiek bojāti. Tāpēc mēs aicinām to pašu Raiņa pieminekli Esplanādē… nu, ka tur nevajadzētu pa viņu lēkāt, bet lielu starpgadījumu, traumu vai remontdarbu, kurus būtu izraisījuši tieši skeitbordisti, Rīgā vēl nav bijis," stāsta Rīgas domes pārstāvis Viktors Smirnovs.
Skeitbords Latvijā ienācis 21.gadsimta sākumā un ar katru gadu kļūst arvien populārāks. Citviet Eiropā un ASV braukšana ar skrituļdēli jau izpelnījusies tādu popularitāti, ka cilvēki dēli kā pārvietošanās līdzekli izmanto arī ikdienā, lai nokļūtu līdz darbavietai un atpakaļ mājās. Latvijas skeiteri pieņem, ka pēc dažiem gadiem situācija varētu būt līdzīga arī Latvijā.
