Likumprojektu Saeima atbalstīja lielā vienprātībā – par balsoja 71 deputāts, neviens nebalsoja pret un neatturējās.
Atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) pastāstīja, ka jaunais likumprojekts paredz izveidot sabiedrisko mediju padomi, kurā darbotos 9 locekļi – no tiem četrus ieceltu Saeima, respektējot arī opozīcijas viedokli, trīs locekļus ieceltu Nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet pa vienam ieceltu Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Pašreizējā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vienlaikus uzrauga gan sabiedrisko, gan komercmediju darbību.
Medijus vadīs viens valdes loceklis – ģenerāldirektors, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā uz 5 gadu termiņu ar vismaz 2/3 no padomes balsīm. Viena persona nevarēs ieņemt medija ģenerāldirektora amatu vairāk nekā divus termiņus. Vairs nebūs iespējas pagarināt pilnvaru termiņu bez konkursa organizēšanas.
Čigāne Latvijas Radio raidījuma “Pēcpusdiena” skaidroja, ka padomē pilnu laiku tiktu nodarbināti tikai trīs padomes locekļi – priekšsēdētājs un divi vietnieki, bet pārējiem padomes locekļiem tas būtu nepilna laika darbs vai sabiedriskais darbs.
Tāpat plānots medijos izveidot galvenā redaktora amatu, kas būs atbildīgs par saturu. Galvenais redaktors redakcionālu lēmumu pieņemšanā nebūs atkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora, viņš pats ir atbildīgs par šiem lēmumiem. Lai pēc būtības nodrošinātu neatkarību no ģenerāldirektora, galveno redaktoru amatā ievēlē (pēc ģenerāldirektora ieteikuma) un atbrīvo padome.
Padomei nebūs tiesību ietekmēt konkrētus redakcionālus lēmumus ne tiešā, ne pastarpinātā veidā, ne kolektīvi, ne caur atsevišķiem tās locekļiem, tostarp, tai nav tiesību noteikt konkrētu saturu un programmu plānus.
Padomes darbības nodrošināšanai valsts budžetā prognozējami nepieciešami 250 000 eiro gadā.
Tāpat likums plānots izveidot sabiedrisko mediju ombudu, kas būs tā vieta, kurā varēs vērsties sabiedrības pārstāvji, ja ir kādas neskaidrības vai viņiem kaut kas nepatīk sabiedrisko mediju darbā, stāstīja Čigāne.
Ombuds pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai personu sūdzības sniedz atzinumus. Ombuds neiejaucas redakcionālo lēmumu pieņemšanā un drīkst vērtēt saturu tikai pēc tam, kad tas ir publiski izplatīts.
Čigāne Latvijas Radio raidījuma “Pēcpusdiena” stāstīja, ka ombuds būtu viens cilvēks. Un ir skaidrs - ja sabiedrība finansē mediju, sabiedrībai jāiesaistās dialogā par šī medija darbību, jo šobrīd šāda sadarbības modeļa nav.
Čigāne norādīja, ka ir svarīgi likumā paredzēt brīdī, kad sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, nodrošinot neatkarīgu satura veidošanu un arī dodot daudz skaidrākus spēles noteikumus komercmēdijiem.
Uz 2020.gadu iziešanai no reklāmas tirgus būtu jābūt sakārtotai, raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja Čigāne.
Likumprojektā paredzēta budžeta garantija, ka piešķirtais publiskais finansējums nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā, kā arī noteikts, ka sabiedrisko mediju peļņa netiek izmaksāta dividendēs, tā tiek izmantota mediju nodrošināšanai, tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma izpildei.
