"Rīgas satiksmes" dati liecina, ka pasažieru plūsma ir krietni zemāka nekā pirms pandēmijas, taču patlaban dienā vidēji pasažieru skaits ir divkārt lielāks nekā pērn aprīlī, kad tika ieviesti arvien stingrāki ierobežojumi.
"Līdz Covid-19 pandēmijas sākumam sabiedriskajā transportā vidēji vienā darba dienā brauca mazliet vairāk nekā 400 tūkstoši pasažieru, bet no pagājušā gada marta vidus, kad pakāpeniski ieviesa dažādus ierobežojumus, arī pasažieru skaits sāka kristies. Aprīlī tas sasniedza zemāko punktu, kad darba dienā vidēji brauca 85 līdz 90 tūkstoši pasažieru. Te jāpiebilst, ka šajā laikā arī Rīgas dome atcēla atlaides pasažieriem ar dažādām kategorijām.
Savukārt septembrī pasažieru skaits atkal pieauga līdz 350 tūkstošiem pasažieru dienā, bet tad tas pakāpeniski sāka kristies. Šobrīd vidēji darba dienā brauc 185 tūkstoši pasažieru,"
stāstīja pašvaldības uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka lielākoties sabiedrisko transportu šobrīd izmanto, lai dotos uz darbu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pastāvīgi veiktā uzņēmēju aptauja liecina, ka pērn martā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas attālināto darbu bija ieviesuši tikai 5% uzņēmēju, bet mēneša nogalē tie bijuši jau 56%. Neliels kritums bijis novembrī, taču kopumā gada laikā rādītājs saglabājies ap 60% līmenī.
"Attālinātā darba sekmēšanas sakarā mēs šobrīd redzam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumos attālinātā darba izdevumu segšanas atbrīvojums ir pieņemts tikai attiecībā uz 2021. gadu. Un nav arī pārsteigums, ka uzņēmēji, kam attālināta darba ieviešana varētu būt viena no ilgtermiņa darba transformācijas politikām, ka viņi bažījas par to, vai veikt ieguldījumus šajā transformācijā ir pamatoti. Ņemot vērā, ka nav zināms, kā attīstīsies attaisnoto izdevumu norma, kura šobrīd ir paredzēta tikai uz šo gadu, nevis kā pastāvīgs noteikums," stāstīja organizācijas valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Viņš norādīja, ka klātienē darbu pamatā turpina ar rūpniecību saistītās nozares, kā arī atsevišķas ēdināšanas un tirdzniecības vietas.
KONTEKSTS:
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") uzsvēris, ka Covid-19 jaunā paveida īpatsvars Latvijā ir pārsniedzis 5% robežu, kas pēc valdībā iepriekš pieņemtā paredz apsvērt stingrākus ierobežojumus. Pēc viņa teiktā, epidemiologi aicina rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai nenokavētu brīdi, kad saslimstība ar Covid-19 atkal sāk pieaugt. Viens no epidemiologu ieteikumiem – darbu no mājām noteikt par obligātu, izņemot Latvijā nozīmīgas rūpnīcas.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja Operatīvās vadības grupai izstrādāt vismaz divus scenārijus par to, kā varētu notikt Covid-19 ierobežojumu ieviešana vai mīkstināšana. Scenārijus plāno izskatīt otrdien, 9. martā.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
