Kāds būs nākotnē sabiedriskais medijs: vai vienots, cik radio un televīzijā būs bērnu raidījumu, analītikas, ziņu, sporta vai kultūras - tas vēl nav zināms. Tāpat nav izlemts, vai televīzija un radio mainīs savu atrašanās vietu. Šiem jautājumiem jābūt skaidriem līdz gada beigām, bet jau tagad zināms ka trīs līdz piecu gadu laikā iedzīvotājiem varētu būt jāmaksā atsevišķa nodeva par sabiedriskā medija pakalpojumiem. Tomēr ir eksperti, kas apšauba nepieciešamību sasteigt mediju apvienošanu.
Jau divus mēnešus 100 cilvēki un 15 darba grupas strādājuši pie jaunā sabiedriskā elektroniskā mediju koncepcijas. Kā tieši tā izskatīsies, skaidrs vēl nav, bet tas būs zināms gada beigās. Nav skaidrs arī, kurš no tim apvienošanas modeļiem ir optimālākais. Pirmais paredz atstāt radio un televīziju kā līdz šim, bet sadarboties kopprojektos. Otrais - apvienot abus vienā, trešais - radīt jaunu vadību, kas iepērk ārpakalpojumus no neatkarīgiem producentiem un žurnālistiem. Tomēr jau tagad skaidrs, ka esošajos medijos pārāk maz laika atvēlēts ziņām, analīzei, viedokļu daudzveidībai, jo īpaši televīzijā nav domāts par bērniem un jauniešiem, uzskata plašsaziņas līdzekļu padomes valdes loceklis Gints Grūbe.
Vēl nav arī skaidrs, kādā veidā izmaiņas skars televīzijas un radio ēkas: vai daļu rekonstruēs, vai pārvietos, vai nomās jaunas telpas. Skaidrības nav arī par finansējuma modeli. Risinājums varētu būt iedzīvotāju nodeva, to ieviestu 3 līdz 5 gadu laikā, un tā varētu būt apmēram 50 eiro gadā no mājsaimniecības, spriež koncepcijas projekta vadītāja Zane Čulkstena.
Mediju eksperte Sandra Veinberga uzskata, ka apvienošana nav nepieciešama un projekts tiek bīdīts pārāk ātri, sabiedrība informēta pārāk maz. Tas liek domāt, ka to dara kāda interesēs. Viņa atzīst, ka izmaiņām jābūt, bet par nodevas ieviešanu runāt ir pāragri.
Līdz gada beigām projekta izstrādei atvēlēti 80 tūkstoši latu. Tikpat daudz jau tiek investēts vienotas interneta platformas attīstībai, kuras veidošana ir sākusies.
Foto: G.Mālderis
