Sabiedrības integrācijai nākamajos gados plānots novirzīt ap 700 - 800 tūkstošiem latu ik gadu, liecina Kultūras ministrijas sagatavotie grozījumi "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam", ko otrdien izskatīs valdība.
Nākamajā gadā integrācijas pasākumiem plāno novirzīt 740,4 tūkstošus latu, 2014.gadā - 769,4 tūkstošus, bet 2015.gadā - 782,4 tūkstošus latu.
Kultūras ministrija vienlaicīgi norāda, ka naudas vajag vairāk, lai sabiedrības integrācijas pasākumus īstenotu plašākā apmērā - ik gadu pietrūkst apmēram viens miljons.
No 2016.gada finansējumu integrācijas pasākumiem būtiski plānots palielināt, piemēram, 2016.gadā tie varētu būt 2,7 miljoni, 2017.gadā - 2,9 miljoni, bet 2018.gadā - 3,03 miljoni, liecina provizoriskās izmaiņas budžeta izdevumos.
Pasākumu mērķgrupas ir Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā ārpus Latvijas dzīvojošie, Latvijas mazākumtautības, iedzīvotāji, kuriem ir vājas latviešu valodas prasmes, bērni, skolēni un jaunieši, latgalieši, pedagogi un vēl citas sabiedrības grupas.
Ministrija gan norāda, ka sabiedrības saliedētības priekšlikumi pēc būtības skar Latvijas sabiedrību tās visplašākajā nozīmē.
Pasākumu īstenošanā iesaistītas vairākas institūcijas - Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts kanceleja.
Pamatnostādnēs norādīts, ka Latvijas nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.
Sabiedrības integrācijas pasākumi no jauna aktualizējās līdz ar divvalodības referendumu.
Sabiedrības integrācijai nākamajos gados plānots novirzīt ap 700 - 800 tūkstošiem latu ik gadu, liecina Kultūras ministrijas sagatavotie grozījumi "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam", ko otrdien izskatīs valdība.
Nākamajā gadā integrācijas pasākumiem plāno novirzīt 740,4 tūkstošus latu, 2014.gadā - 769,4 tūkstošus, bet 2015.gadā - 782,4 tūkstošus latu.
Kultūras ministrija vienlaicīgi norāda, ka naudas vajag vairāk, lai sabiedrības integrācijas pasākumus īstenotu plašākā apmērā - ik gadu pietrūkst apmēram viens miljons.
No 2016.gada finansējumu integrācijas pasākumiem būtiski plānots palielināt, piemēram, 2016.gadā tie varētu būt 2,7 miljoni, 2017.gadā - 2,9 miljoni, bet 2018.gadā - 3,03 miljoni, liecina provizoriskās izmaiņas budžeta izdevumos.
Pasākumu mērķgrupas ir Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā ārpus Latvijas dzīvojošie, Latvijas mazākumtautības, iedzīvotāji, kuriem ir vājas latviešu valodas prasmes, bērni, skolēni un jaunieši, latgalieši, pedagogi un vēl citas sabiedrības grupas.
Ministrija gan norāda, ka sabiedrības saliedētības priekšlikumi pēc būtības skar Latvijas sabiedrību tās visplašākajā nozīmē.
Pasākumu īstenošanā iesaistītas vairākas institūcijas - Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts kanceleja.
Pamatnostādnēs norādīts, ka Latvijas nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.
Sabiedrības integrācijas pasākumi no jauna aktualizējās līdz ar divvalodības referendumu.
