Sadaļas Sadaļas

Panorāma

ES apstiprina «AstraZeneca» vakcīnu

Panorāma

D. Pavļuts: šī ir nepacietīgi gaidīta ziņa

Sabiedrībā valda iecietība pret vardarbību pret bērnu

Sabiedrības iecietība pret vardarbību pret bērnu rada bažas par vardarbības ķēdes turpināšanos

Latvijas sabiedrības attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu aizvien ir visai iecietīga, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) veiktā aptaujā. Biežāk fizisku sodīšanu izmanto tie vecāki, kas paši bērnībā saskārušies ar pēršanu.

Latvijā bērnu pēršana ir aizliegta, taču daļa sabiedrības aizvien uzskata, ka šāda disciplinēšanas metode ir pieņemama. Nule veiktā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas aptauja, kurā skaidrota iedzīvotāju attieksme pret vardarbību ģimenē, rāda, ka 55% tās respondentu nosacīti vieglas fiziskās iespaidošanas metodes, piemēram, pļaukas, purināšanu, raušanu aiz matiem vai ausīm un uzsišanu pa dibenu savam bērnam, uzskata par pieņemamām. Bet pēršanu ar siksnu vai sišanu ar citu priekšmetu aizvien atzīst nepilna ceturtā daļa.

“Skumdina tas, ka daļa pieaugušo nevērtē emocionālu vardarbību kā vardarbību. Pļaukāšana, raustīšana, pēršana...” sacīja VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe.

Vairums respondentu lamāšanu un vārdisku pazemošanu uzskata par vardarbību, bet vienlaikus atzīst, ka kliegšanu un mutisku iespaidošanu paši mēdz izmantot. Sabiedrības attieksme lēnām mainās, un aptaujā noskaidrots, ka lielā mērā cilvēku uzskatus par to, kas ir pieņemamas un kas nav pieņemamas audzināšanas metodes, ietekmē pašu piedzīvotais bērnībā.

Turklāt aptaujā noskaidrots, ka cilvēki, kas bērnībā ir saskārušies ar fizisku sodīšanu, biežāk šādas audzināšanas metodes izmanto arī pret pašu bērniem.

“Tie riski, ko mēs saredzam – ja sabiedrība nemainīs savu attieksmi, tad šī vardarbības ķēde turpināsies,” norādīja Gulbe.

Inspekcija plāno tādu pašu aptauju veikt pēc pieciem gadiem, lai salīdzinātu, vai ir kādas izmaiņas sabiedrības attieksmē. Bet šo piecu gadu laikā jāstrādā ar vecāku izglītošanu.

Daudzi saprot, ka viņu audzināšanas metodes nav pareizas, bet stresa apstākļos, arī pandēmijas laikā vardarbību atkārto. “Viņi jau arī paskaidro, ka viņi jūtas ļoti slikti. Viņi jūtas vainīgi bērnu priekšā. Tas viņiem pašiem rada emocionālus pārdzīvojumus. Bet

viņi atzīst, ka viņi šādi rīkojas pārsvarā no bezcerības. Viņiem nav zināmi citi instrumenti, citas metodes,” zināja stāstīt Gulbe.

“Tā apziņa par to, kas ir un kas nav labi, pamazām sāk veidoties, tai pašā laikā ieradumi mainās sabiedrībā ārkārtīgi lēni,” norādīja centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena.

Centrā “Dardedze” atgādināja, ka tā speciālisti krīzes situācijās piedāvā attālinātās konsultācijas, īpašos gadījumos konsultē arī klātienē. Svarīgi šos pētījuma rezultātus neatstāt plauktā un krāt putekļus, bet gan aktīvi strādāt, lai pēc pieciem gadiem pavērtos cita aina.

Kursi bērnu emocionālai audzināšanai dažādos vecuma posmos patlaban ir pieejami, un dažkārt palīdz izrunāšanās ar citiem vecākiem.

“Atbalsta veidi ir pieejami, ja mēs vispirms apzināmies, ka tie ir nepieciešami,” sacīja Avena.

Pārmaiņas sekmē arī paaudžu maiņa. Respondenti vecuma grupā līdz 29 gadiem biežāk neatzīst lamāšanu un kliegšanu vai pretējo – ilgstošu klusēšanu un ignorēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt