Daudziem iedzīvotājiem situācija ir kritiska
Kopš ekonomiskās krīzes smagākajiem gadiem valsts ekonomika aizvien pamanāmāk atlabst. Šobrīd Latvija ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, taču par spīti tam vairāki pētījumi apliecina, ka Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībām.
Turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi atšķiras pat sešas reizes. Lai nevienlīdzības mazināšanai Latvijā pēdējos gados sperti vairāki soļi, cilvēki, kuri ir vistuvāk trūkuma robežai īpašus uzlabojumus savā dzīvē neredz.
To, ka valstī ekonomiskā krīze ir pārvarēta un atsākusies izaugsme, Tatjanas lielās ģimenes šaurajā Ķengaraga dzīvoklītī nejūt.
"Mēs to nejūtam, tikai sliktāk. Cenas aug un algas arī arī samazinās. No vienas puses bērnam tiek pacelta invaliditātes pensija, bet no otras puses ir plānota elektrības cenas pacelšana, celsies cenas ūdenim. Ar vienu roku dod, bet ar otru atņem," saka daudzbērnu ģimenes māmiņa Tatjana Rjabikova.
Tatjanas ir četru bērnu mamma. Viens no viņiem ir invalīds. Šobrīd viņa ir dekrēta atvaļinājumā, bet pirms tam strādājusi par bērnu masieri. Ģimenes ikmēneša ienākumi ir aptuveni 900 eiro. Lielākā daļa no tiem aiziet komunālo maksājumu segšanai un pārtikai. Lai arī sieviete savu ģimeni par trūcīgu neuzskata, šī robeža nav tālu.
"Nejūtu, ka nākotnē būs labāk. Nav tādas sajūtas, ka nepamainās kaut kas uz slikto pusi. Nav stabilitātes. Jebkurā brīdī tu vari pazaudēt darbu, var pacelt cenas. Par eiro teica, ka cenas neaugs, taču tās pakāpeniski pieauga," turpina Tatjana.
Lai arī Tatjana ir dzirdējusi par valdības iecerēm nevienlīzības mazināšanā, viņa tām netic un paļaujas tikai uz pašas un ģimenes spēkiem.
Nevienlīdzības mazināšanai piedāvā progresīvo neapliekamā minimuma ieviešanu
Lai arī valdība jau spērusi zināmus soļus nevienlīdzības mazināšanai, tie nav pietiekami. Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka nepieciešami radikālāki soļi. Viens no tiem varētu būt progresīvā neapliekamā minimuma ieviešana. Lai arī šis risinājums jūtami palielinātu trūcīgāko iezdīvotāju maciņus, tā ieviešana tiek uzlūkota ar piesardzību.
Zināmi soļi nevienlīdzības mazināšanas virzienā jau ir sperti. Kopš šī gada neapliekamais minimums palielināts no 64 līdz 75 eiro, savukārt atvieglojumi par apgādājamo - no 113 līdz 165 eiro. Šobrīd tiek vērtētas iespējas celt minimālo algu no 320 līdz 330 eiro. Tiesa, nevienlīdzību aizvien veicina fakts, ka šo valsts atbalstu saņem arī tie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir ievērojami lielāki par vidējiem.
"Ja mēs paskatāmies uz rezultātiem, tad turpat kur bijām, turpat mēs arī esam. Piemēram, ja paskatāmies uz "GINI" koeficientu, kas mēra ienākumu nevienlīdzību, tad rādītājs ir tas pats. Tas ir zemākais Eiropā, bet lielāks nekā Amerikā," skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
To, ka sabiedrība Latvijā ir nabadzīga apliecina arī nesenie "Eurostat "dati.
Saskaņā ar tiem pērn Latvijā reālais iedzīvotāju patēriņš bijis vien 67% apmērā no Eiropas Savienības vidējā, kas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība ir viena no pašām nabadzīgākajām.
"Ja arī runājam par nodokļu samazināšanu, darbaspēka nodokļu samazināšanu, tad tas arī neatbild uz šo jautājumam. Lielāko tiesu mums būtu jāskatās uz nevienlīdzības mazināšanu. Jādomā kā palielināt ienākumus iedzīvotājiem uz rokas," sacīja finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība").
Pēc Finanšu ministra vērtējuma, to vislabāk varētu nodrošināt progresīvā neapliekamā minimuma ieviešana, kāda jau darbojas Lietuvā. Tur iezdīvotājiem ar zemiem ienākumiem neapliekamais minimums ir trīs reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri mēnesī nopelna 900 eiro un vairāk. Iespējams tieši šis ir iemesls, kāpēc iedzīvotāju patēriņa rādītājs Lietuvā ir augstāks nekā Latvijā.
Par nevienlīdzības mazināšanu atbildīgā Labklājības ministrija (LM) Vilka idejas vērtē piesardzīgi.
"No LM puses skatoties, ir svarīgi, lai mēs mazinātu sociālo spriedzi un celtu cilvēku dzīves līmeni, lai ,mazinātu to cilvēku dzīves līmeni, kas pietuvojas nabadzības robežai. Mums tādā gadījumā būtu interesanti, ja izšķirtos, ja celtu neapliekamo minimumu. Tomēr ir svarīgi, lai tie cilvēki, kas nākotnē saņems pensijas viņi nodokļus maksātu no lielāka atalgojuma," uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS)
Šobrīd nodokļus no minimālās algas maksā 39% iedzīvotāju. Ja tiktu noteikts progresīvais neapliekamais minimums, automātiski saruktu pašvaldību nodokļu ieņēmumi, no kuriem tās savukārt sniedz atbalstu trūcīgajiem. Eksperti gan uzskata, ka līdz šim nedz valsts, nedz pašvaldības nav pilnvērtīgi izmantojušas citu ienākumu gūšanas veidu - nekustamā īpašuma nodokli, kas galvenokārt attiektos uz turīgāko sabiedrības daļu.
Tāpat ir bažas, ka ieviešot šādu sistēmu lielo algu saņēmēji, kuriem attiecīgi būs jāmaksā lielāki nodokļi, centīsies slēpt savus patiesos ienākumus.
