"Pretizlūkošanā pašlaik mūsu apdraudējums ir mērens. Vairāk mēs uztraucāmies ne no tā sauktās legālās rezidentūras – cilvēkiem, kas strādā specdienestos zem diplomātiskā piesega, bet gan no tā, kas strādā no teritorijas. Mēs zinām – Krievijā Federālais drošības dienests ir ārkārtīgi aktīvs un viņš nešaubīgi runā arī ar mūsu pilsoņiem," norādīja Kažociņš.
Taču lielāka interese gaidāma periodā, pirms Latvija kļūst par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Kā skaidroja SAB priekšnieks, citu valstu pieredze rāda - interese no svešiem specdienestiem ievērojami pieaug 18 mēnešus pirms prezidentūras. Latvijā tas nozīmēs - jau no šīs vasaras.
Ārvalstu specdienestu intereses loku Kažociņš raksturoja kā ļoti plašu: iekšējie politiskie procesi, ārpolitika, Latvija pati un Latvija kā ES un NATO sastāvdaļa, ekonomiskie procesi, tirdzniecība, aizsardzība, drošības politika.
Tāpat SAB vadītājs akcentēja izaicinājumus, riskus, kas Latvijai pastāv pašlaik, sevišķi kiberjautājumos. Tajos darba vēl esot daudz gan NATO, gan Eiropas Savienībā.
Otrdien Kažociņš valdībai ziņoja par to, kāds stāvoklis ir pretizlūkošanā, izlūkošanā, arī saistībā ar valsts noslēpumu, NATO, Eiropas Savienības noslēpumu, kas ir Latvijas galvenie darbības virzieni.
Publiski pieejamā SAB ziņojuma daļa tiks publiskota trešdien.
