Panorāma

Par prezidenta kandidātu cer vienoties līdz 11.maijam

Panorāma

Intervija ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku

Pielaides atņemšana E.Dreimanei ir pamatota

SAB vadītājs: Pielaides atņemšana Dreimanei ir vairāku drošības iestāžu darba rezultāts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā pielaides došanai darbam ar valsts noslēpumu jābūt īpaši stingrai, pēc valdības sēdes slēgtās daļas žurnālistiem sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis. Viņš arī uzsver, ka pielaides atņemšana Valsts kancelejas vadītājai ir pamatota.

Pērnais gads SAB nav bijis viegls, jo nācies strādāt jaunajā ģeopolitiskajā  situācijā, kur Krievija politisko mērķu sasniegšanai izmantojusi ne tikai militārus līdzekļus, bet arī cīnījusies informatīvajā karā, sējot nedrošību apkārtējās valstīs un vācot informāciju par to iekšējiem politiskajiem procesiem. Šādā situācijā īpaši aktuāls kļuvis jautājums par valsts noslēpumu nosargāšanu, vērtējot, kam piešķirt pielaides darbā ar noslēpumus saturošiem dokumentiem.

Šī SAB vadītā vērtēšanas sistēma aizvien gan tiek kritizēta. Dienesta direktors Jānis Maizītis uzskata, ka kopumā tā ir laba: „To arī Cilvēktiesību tiesa ir pateikusi, ka katra valsts, runājot par nacionālo drošību, ir tiesīga izveidot tās apstākļiem atbilstošu kārtību ar valsts noslēpuma apriti. To ir pateikusi Satversmes tiesa. Tas publiskajās diskusijās netiek pilnībā atspoguļots un komentēts [tiek] tikai vienpusīgi.”

Savu pielaidi valsts noslēpumam zaudējusī augstākā valsts ierēdne - Valsts kancelejas direktore Eilta Dreimane - vēl pirmdien  “Panorāmā” gan uzsvēra, ka dienests viņai pielaidi atņēmis nepamatoti: „Nē, man nav skaidrs. Un pamatojums, ko es izlasīju, ir neskaidrais kritērijs Valsts noslēpuma likumā, ka uz šaubu pamata var atņemt pielaidi valsts noslēpumam. Manuprāt, tas nav pareizi.”

SAB direktors gan uzsver - šajā gadījumā runa nav par šaubām, bet precīzi formulētiem riskiem: „Tie ir fakti, kas saistīti ar darbu Valsts kancelejas darba vadīšanā, jā, arī ar informācijas aprites jautājumiem, darbu, kas ir veikts Valsts kancelejā.”

„Es gribu uzsvērt, ka tas ir bijis ilgstošs vairāku drošības iestāžu darba rezultāts, nevis viens SAB direktora lēmums. Tas ir lēmums, kas ir pieņemts uz ilgstoša izvērtēta fakta apmēra.”

Kaut arī Dreimane SAB lēmumu pārsūdzējusi ģenerālprokuroram, atņemtā pielaide nozīmē, ka darbu Valsts kancelejas direktores amatā nāksies zaudēt. Par kandidātiem, kas varētu ieņemt šo amatu, premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) runā izvairīgi: „Es noliedzu jebko – arī par Ringoldu Arnīti, kas ir izskanējis. Es arī pateikšu kategoriski – nē, neviens no mana biroja. Pilnīgi kategoriski. Tas būs konkurss. Noteikti.”

Pagaidām gan Dreimane atlaista netikšot vismaz mēnesi, kas ir termiņš, kurā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram jādod savs vērtējums, vai pielaide anulēta pamatoti. No piedāvātās rotāciju uz citu amatu Dreimane gan atteikusies pati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti