Panorāma

Pašvaldības diskutē par apdraudējumu

Panorāma

Uz Rīgu atceļojusi «Titānikam» veltīta izstāde

Apšauba Valsts kancelejas direktores spēju glabāt valsts noslēpumu

SAB uz pārrunām joprojām gaida Valsts kancelejas direktori

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka viņai nav skaidrs, kādu iemeslu dēļ Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ierosinājis ārkārtas pārbaudi saistībā ar pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam. Savukārt birojs aizvien cer, ka Dreimane atsauksies ierosinājumam ierasties.

Iemeslus pielaides apšaubīšanai Elita Dreimane neredzot nedz savā privātajā, nedz profesionālajā darbībā. Valsts Kancelejas vārds iepriekš gan locīts saistībā ar spējām nosargāt slepenu informāciju. Piemēram, 2013.gada nogalē Drošības policija pārbaudēs atklāja, ka datu nesējos ar klasifikācijas pakāpi „Dienesta vajadzībām” bija daudz klasificētāki dokumenti ar pakāpi „Konfidenciāli” un „Slepeni”.

Tomēr jautāta, vai SAB aktivitātes nevarētu būt saistīta ar šiem jautājumiem, Dreimane tādu iespēju noraida: „Esmu lūgusi ministru prezidentei, gan kompetentām iestādēm sniegt man informāciju, vai ir kādi konkrēti pierādījumi par to un vai man kā iestādes vadītājai vajadzētu pieņemt kādus īpašus lēmumus. Līdz šim es neesmu saņēmusi nekādu informāciju, dienesta pārbaudes rezultāti, kurā piedalījās SAB, bija pozitīvi.”

Dreimane drīzāk domā, ka tā varētu būt vēršanas pret viņu pēc tam, kad Valsts kanceleja paudusi kritiku pielaides piešķiršanas procesam. Viens no pretenziju iemesliem ir vispārīgais formulējums, ka pielaidi var nepiešķirt uz šaubu pamata. „Jautājums ir tāds, ko nozīmē pamatotas šaubas, kam ir pamatotas šaubas? Aizsardzības biroja direktoram? Kādam darbiniekam? Jautājums ir par interpretāciju,” saka Dreimane.

Tāpat neizprotama esot situācija, ka cilvēks nemaz nevar uzzināt, kas ir šo šaubu pamats. Tam gan iebilst SAB un norāda, ka uz sarunu par individuālo situāciju joprojām gaida arī Valsts Kancelejas direktori. „Mēs ļoti ceram, ka persona ieradīsies, jo drošības iestādēm tiek pārmet, ka personām netiek darīta zināma informācija par to, kas ir drošības iestāžu rīcībā, kad šaubu gadījumos var pieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz personu. Šī ir tā iespēja, kad persona atnāk klātienē un ir iespēja visus neskaidros jautājumus izrunāt šeit uz vietas. Un persona arī šeit uzzina to jautājumu loku, kas ir tie neskaidrie problēmjautājumi,” norāda SAB pārstāve Iveta Maura.

Pielaižu piešķiršanas jautājums pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāls. Joprojām nav skaidrības, vai tā tiks piešķirta veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS). Bet iepriekšējai tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA) un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (NA) pielaides atteikšana liedza turpmāku darbu valdībā. Arī Saeimā strādā vismaz seši deputāti, kuriem pielaide atteikta, bet par 12 tautas kalpiem joprojām notiek padziļināta izpēte. 

Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis („Vienotība”) spriež, ka lielāka vērība pielaižu piešķiršanai ir likumsakarīga: „Ņemot vērā drošības situāciju mūsu reģionā, pastiprināti skatās, cik spējīgi ir arī politiķi un augstākie ierēdņi glabāt šos noslēpumus. Un līdz ar to dažiem var rasties un arī rodas šīs problēmas.”

Valsts pirmajai ierēdnei un politiķiem, kuru atbilstība valsts noslēpuma glabātāja statusam tiek apšaubīta, Latkovskis pārmet savtīgu sabiedrisko attiecību kampaņu. Cilvēki, uz ko tas attiecas, saprotot, par ko pielaide liegta, bet publiski viņi tēlo nezinīšus.

Taču arī Saeimā viedokļi atšķiras. To, ka kritērijiem jābūt skaidrākiem, norādījuši gan ZZS, gan Nacionālās apvienības politiķi, kuru ministrus šis jautājums skāris, gan arī „Saskaņa”, kuras vairākiem pārstāvjiem pielaide nav dota. „Esošais mehānisms nestrādā pilnā apmērā. Vieniem cilvēkiem pielaidi nepiešķir uzreiz nekavējoties, bet citi cilvēki ir spiesti vairākus mēnešus gaidīt - piešķirs vai nepiešķirs - un pēc tam atbildēt uz sabiedrības vai žurnālistu jautājumiem par attiekšanās iemesliem,” saka Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas loceklis Valērijs Agešins („Saskaņa”).

Satversmes aizsardzības birojs jau iepriekš savukārt paudis viedokli, ka kritēriji personām, kas pretendē saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ir uzskaitīti likumā, tāpēc par neskaidrībām nevarot runāt.

Iepriekš vēstīts, ka Dreimane jau otro nedēļu izvairās no kontaktiem ar Satversmes aizsardzības biroju, kas veic pirmstermiņa pārbaudi attiecībā uz viņas darbu, informēja SAB. Tikmēr Dreimane pauž, ka aicinājums ir klajā pretrunā ar likumdošanā noteikto novērtēšanas kārtību.

Marta sākumā aizkavējās Dreimanes darbības izvērtēšana. Viņa saņēmusi pārmetumus par ierēdņu darba kvalitāti, ka tie šķērdē nodokļu maksātāju naudu. Gan vērtēšanas komisija, gan valsts pārvaldes eksperti atzinīgi analizē kancelejas vadītājas līdzšinējo darbību, taču saredz arī trūkumus.

Valsts kancelejas vadītājas paveikto vērtē ik pēc diviem gadiem. Elita Dreimane šajā amatā ir kopš 2011.gada, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis („Vienotība”). Vērtēšanas komisijas sarunas turpināt plānots marta beigās pēc Dreimanes atgriešanās no atvaļinājuma.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti