SAB vadītājs Jānis Kažociņš skaidrojot rosinājumu grozīt Zinātniskās darbības likumu, norādīja, ka viens no SAB uzdevumiem ir sargāt zinātnisko potenciālu. Par to ticis runāts gadu. „Mums ir skaidri zināms, ka vairāku valstu dienesti mēģina no citām valstīm zagt zinātnisko potenciālu jeb izmantot zinātniekus viņiem pašiem pilnībā nesaprotot, kāds tas mērķis varētu būt. Izmantot viņu specifiskās zināšanas,” sacīja Kažociņš.
SAB iesniedzis Saeimā jaunu rediģējumu. Kā atzīmēja SAB vadītājs jaunais rediģējums paredz mainīt likumu tā, lai tas nebūtu tik „šerps” kā iepriekš piedāvātais.
Jau vēstīts, ka Saeimā tika apstiprinātas likuma izmaiņas, kas drošības dienestiem dod brīvas rokas pārtraukt pētījumu gaitu, ja ir aizdomas, ka tie ir apdraud nacionālo drošību.
Zinātnieki pauduši sašutumu par viņu neatkarības ierobežošanu, bet prezidents lika Saeimai likumu pārskatīt. Tikmēr atbildīgā ministrija un Saeimas komisija izmaiņas virzījusi, jo paļāvusies uz SAB, kurš grozījumus rosinājis, balstoties uz spiegošanas mēģinājumiem.
