SAB: Lielāko apdraudējumu Latvijai joprojām rada Krievijas specdienesti

Lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai joprojām rada Krievijas specdienesti, savukārt citu valstu dienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un valsts drošības apdraudējumus nav radījušas, teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par darbu 2019. gadā.

Pagājušajā gadā Krievijas izlūkošanas prioritāte bijusi NATO īstenotā politika un aktivitātes tuvās pierobežas valstīs, kā arī Latvijas aizsardzības spējas un īstenotie pasākumi visa veida drošības stiprināšanai. Reģionālā drošības politika turpina saglabāties arī citu Latvijā strādājošu ārvalstu specdienestu pastiprinātā uzmanības lokā.

Krievijas dezinformācijas un propagandas aktivitāšu mērķis Rietumos saglabājas un atbilst Krievijas stratēģiskajam mērķim ārpolitikā: vairot Krievijas ietekmi starptautiski, mazinot citu varas centru ietekmi Krievijai interesējošajās sfērās un reģionos, norāda SAB.

Mērķa sasniegšanai tiek izmantota šķelšanas politika. Tā vērsta vairākos virzienos, lai vājinātu transatlantiskās saites, mazinātu Eiropas valstu vienotību, kā arī iekšēji šķeltu atsevišķu valstu sabiedrības.

SAB vērš uzmanību uz vēstures tematikas izmantošanu informatīvās ietekmēšanas nolūkos. Otrā pasaules kara tēmai aizvien ir liela nozīme Krievijas politikā. Stāsti par kaujām un uzvarām veido Krievijas sabiedrības nacionālo identitāti, tādēļ vēsturisko notikumu interpretācija ir arī starptautisko attiecību veidošanas un propagandas instruments.

Aizvadītajā gadā SAB konstatēja vairākas Krievijas vēstniecības preses dienesta aktivitātes, kas neatbilst rietumvalstīs vispārpieņemtiem darba ar medijiem standartiem un ietver izlūkošanas riskus. Pārskatā vēstīts, ka Krievijas vēstniecība Latvijā īsteno praksi pasūtīt un apmaksāt publikācijas atsevišķos Latvijas krievvalodīgajos medijos, kur vēstniecības pasūtītie raksti tiek uzdoti kā pašu preses izdevumu sagatavoti materiāli.

Pārskatā skaidroti arī kiberapdraudējuma riski, norādot, ka Krievija attīsta un izmanto kiberspējas politisko un drošības mērķu sasniegšanai

gan stratēģiskā, gan taktiskā līmenī, to pamatojot stratēģiskos politikas dokumentos, tādos kā Krievijas Militārajā doktrīnā un Informācijas drošības doktrīnā. Lielākā daļa pret rietumvalstīm vērsto kiberuzbrukumu saistīti ar izlūkošanas datu iegūšanu.

2019. gadā SAB izsniedza 667 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu un divos gadījumos pieeju valsts noslēpumam piešķirt atteica, kā arī izsniedza 1922 sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju, 1960 sertifikātus darbam ar Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju un trijos gadījumos piešķirt pieeju NATO un ES klasificētai informācijai atteica.

Saskaņā ar likumu klasificētu gada atskaiti SAB iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam un  Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti