ĪSUMĀ:
- Krievija savas ietekmes veicināšanai kombinē reālu informāciju ar viltus ziņām
- Rietumvalstīm paliekot vērīgākām, Krievija var izveidot jaunu metodi
- Visstraujāk augošais apdraudējums - Krievijas kiberuzbrukumi
- Krievijas izlūkdienesti strādā gan no savas teritorijas, gan diplomātiskajā piesegā
Krievija joprojām velta apjomīgus līdzekļus propagandas telekanālam "RT" un platformai "Sputnik". Tomēr kopumā šo "mediju" ietekme rietumvalstīs esot ierobežota un to ieguldījums Kremlim izdevīgu procesu virzīšanā - mazs.
Līdztekus tam Kremlis 2016. un 2017.gadā rietumvalstīs bija izvērsis vairākas sarežģītas ietekmes operācijas, kurās izmantota dažādu metožu kombinācija. Šīs operācijas notika ar mērķi ietekmēt vēlēšanas ASV, Francijā un Vācijā.
SAB skaidro, ka operācijās reālā informācija tika kombinēta ar viltus ziņām. Piemēram, kiberspiegošanas rezultātā iegūti politiķu e-pasti un dokumenti tika selektīvi publicēti medijos un internetā, tam tika pieskaņotas informatīvas kampaņas - piemēram, šīs ziņas komentēja dažādi eksperti, ar komentāriem pārpublicēja citi mediji, tika organizētas "troļļošanas" kampaņas un aktivitātes sociālajos tīklos, un daļa no šīm aktivitātēm tika robotizēta, lai sasniegtu masveidīgu rezultātu.
Birojā uzskata, ka arī turpmāk Kremlis var izmantot līdzīgu ietekmes operāciju modeli, tomēr līdz ar katru šādu gadījumu rietumvalstu vērība un līdz ar to arī spēja pretoties šādām operācijām pieaug, kas varētu likt Kremlim pārskatīt izvēlētās metodes, meklējot citu ietekmes operāciju taktiku.
Straujāk augošais apdraudējums - kiberuzbrukumi
Viens no visstraujāk augošajiem apdraudējumiem rietumvalstu, tajā skaitā Latvijas, drošībai ir Krievijas kiberuzbrukumi. Pērn SAB konstatēja vairākus ārvalstu specdienestu vai to vadītu hakeru grupu īstenotus kiberuzbrukumus, kas lielākoties bijuši vērsti pret valsts institūcijām.
Pēc SAB aplēsēm, šādu kiberuzbrukumu skaits pēdējo 3-4 gadu laikā Latvijā ir gandrīz divkāršojies un gadā sasniedz pāris desmitus gadījumu. Uzbrukumi veikti spiegošanas nolūkā, un to veikšanai lielākoties tika izmantota tā dēvētā pikšķerēšanas metode.
Aktuāla kļūst arī valsts un nevalstiskā sektora institūciju informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu noturību pret pakalpojumu atteices uzbrukumiem jeb DDoS.
Kaut arī patiesos uzbrukuma iniciatorus un veicējus šādos uzbrukumos noteikt ir ārkārtīgi sarežģīti, SAB aplēses liecina, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti varētu būt atbildīgi par ne vairāk kā 5% no visiem DDoS uzbrukumiem, kas vērsti pret īpaši aizsargātajām IT sistēmām.
Krievija būtiskus resursus iegulda, lai attīstītu komunikācijas sistēmu kontroles spējas. Krievijas specdienesti spēj noklausīties telefonsarunas un kontrolēt datu plūsmu, ja viens no abonentiem atrodas Krievijā, kā arī gadījumos, kad abas personas ir ārpus Krievijas, bet sarunas datu plūsma iziet vai apzināti tiek maršrutēta caur Krievijas sakaru infrastruktūru. Tāpat Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti attīsta spējas piekļūt internetam pieslēgtām mobilajām iekārtām.
Krieviju interesē Latvijas drošības politika un vēlēšanas
SAB pērn īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem, secinot, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība. To darbs notiek gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.
Krievijas izlūkošanas un drošības dienestus interesē Latvijas drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma, visi ar Latvijas līdzdalību NATO saistītie aspekti, kā arī priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesi.
Krievijas izlūkdienestus interesē Latvijas tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu darbība, tajā skaitā personāls, finansējuma apjoms, savstarpējā sadarbība un pakļautība, kā arī rīcības plāni krīzes situācijās. Arī 2017.gadā konstatēta pastiprināta Krievijas specdienestu interese par robežas drošības jautājumiem.
Saistībā ar iekšpolitiku Krieviju interesē būtiskākie politiskie notikumi un to aizkulises - priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesi, politisko partiju pozīcijas, politiskie līderi un vadošās amatpersonas. Kaimiņvalsti interesē arī politiskie un sociālie procesi pašvaldībās, tostarp pierobežas reģionos.
