ĪSUMĀ:

• Kremlis esot ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību.
• Krievija nolēmusi koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm.
• SAB prognozē – apdraudējums no Baltkrievijas turpinās pieaugt.
• Krievijas karš Ukrainā varētu ilgt vismaz visu šo gadu.
• Biroja ieskatā Vladimira Putina režīma pastāvēšana tuvā termiņā neesot apdraudēta.
• Latvija pērn cietusi no rekordaugsta kiberuzbrukumu skaita.

Kremlis ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību

SAB paziņojumā medijiem norādīja, ka Kremlis ir ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību, it īpaši neļaujot vienoties par kopējām ekonomiskajām sankcijām Krievijai un bruņojuma piegādēm Ukrainai. Tāpat Krievijas interesēs ir veicināt iekšējo spriedzi rietumvalstīs, veicināt sabiedrības neapmierinātību ar to valdību darbu vai ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka iekšpolitikas problēmas pašu mājās varētu samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā.

"Līdztekus militārajām darbībām Krievija aktīvi izvērš informatīvās ietekmes operācijas. Latviju kā Krievijas kaimiņvalsti tas skar īpaši spēcīgi.

Būtiska nozīme ir gan Latvijas sabiedrības vēsturiskajai atmiņai, gan mūsu valsts ģeopolitiskajai videi, gan arī lielās krieviski runājošās sabiedrības daļas faktoram," paziņojumā norādīja SAB direktors Egils Zviedris.

SAB informācija liecina, ka Vladimira Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns "aukstais karš".

Krievija nolēmusi koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm

Krievija nolēmusi pilnībā novērsties no Rietumiem un tā vietā koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, ekspluatēt šajos reģionos pastāvošos pretrietumnieciskos noskaņojumus, lai veidotu kopīgas pret Rietumiem vērstas koalīcijas.

Sagaidāms, ka lejupslīde Krievijas ekonomikā turpināsies aptuveni pusgadu, kam sekos ilgstoša stagnācija, pakāpeniska degradācija un atkarības pieaugums no Āzijas valstīm, īpaši Ķīnas. Taču Putina režīms esot gatavs ciest ekonomiskus zaudējumus ģeopolitisko mērķu vārdā.

SAB vērtējumā ir augsta iespējamība, ka Krievija var pieņemt lēmumu pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropas valstīm, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai, norādīts pārskatā.

Tajā arī uzsvērts, ka stratēģiski svarīga Krievijai ir kontrole pār kaimiņvalstīm jeb, kā tās dēvē pati Krievija, tuvējās pierobežas valstīm. Lai arī Krievijas agresijas Ukrainā dēļ šīs valstis centušās balansēt savu ārpolitiku, kopumā tās saglabāja un vismaz vidējā termiņā saglabās ciešas attiecības ar Krieviju.

Apdraudējums no Baltkrievijas varētu turpināt pieaugt

2022. gadā Krievijas karš pret Ukrainu iezīmēja arvien pieaugošo Krievijas ietekmi Baltkrievijas politikā, militārajā sfērā, ekonomikā, informatīvajā telpā un valsts pārvaldē. Nepieciešamības gadījumā Krievijai ir visi rīki, lai piespiestu Baltkrievijas bruņotos spēkus iesaistīties karā, neskatoties uz iespējamām iekšpolitiskām sekām Baltkrievijai. Krievija ir nostiprinājusi Baltkrievijā ilgtermiņa ietekmi un klātbūtni, pārvēršot Baltkrieviju par vēl vienu pret Rietumiem atklāti agresīvi noskaņotu valsti.

SAB vērtējumā Latvijai un citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm apdraudējums no Baltkrievijas teritorijas turpinās pieaugt.

Pagājušajā gadā Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret rietumvalstīm. Izlūkošanas prioritāte bija rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību. Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā, uzsvērts pārskatā.

Putina režīma pastāvēšana tuvā termiņā neesot apdraudēta

Arī 2023. gadā Krievijai būs jārēķinās ar Ukrainas īstenotiem triecieniem Krievijas teritorijā, ļoti iespējams, ka to skaits pieaugs. Tāpat Putins, iespējams, īstenos jaunu karavīru mobilizāciju.

SAB vadītājs Zviedris Latvijas Radio sacīja, ka birojs neredz pietiekami ātras izmaiņas militārā konflikta risināšanā. Šis gads Krievijas karā pret Ukrainu varētu aizritēt aktīvākās vai mazāk aktīvākās kara darbībās.

Tomēr, neskatoties uz kara radītajiem izaicinājumiem, Putina režīms ir stabils, un tā pastāvēšana vismaz tuvā termiņā nav apdraudēta.

Putina un režīma elites prioritāte vairāk nekā jebkad agrāk ir varas saglabāšana. Šī mērķa īstenošanai netiek un arī nākotnē netiks pieļauti kompromisi, secināts SAB pārskatā. Putina režīms nodrošinājis gandrīz pilnīgu kontroli pār Krievijas informatīvo telpu. Politiskā opozīcija ir iznīcināta.

Latvija pērn cietusi no rekordaugsta kiberuzbrukumu skaita

Saistībā ar Krievijas ietekmi uz Latvijas iekšpolitiku galvenokārt jāņem vērā Krievijas vērstais hibrīdkarš. 

Pērn pret Latviju bija vērsts rekordaugsts kiberuzbrukumu skaits. Visintensīvākais valsts vēsturē. 
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" reģistrēto un apstrādāto incidentu skaits pieaudzis par 40%. Valsts pārvaldes sektorā informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ievainojamības meklēšana augusi 7 reizes, bet kopējais uzbrukumu apjoms – četrkāršojies.

Tomēr par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt Latvijas iekšpolitisko situāciju SAB direktors Zviedris sacīja: "Mēs esam pārvērtējuši Krievijas spējas hibrīdapdraudējumā."

Birojs savā pārskatā norādījis, ka nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim bijusi Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras. Reaģējot uz karu Ukrainā, pērn Rietumvalstis īstenoja daudzskaitlīgas izraidīšanas, kā rezultātā darbu ārvalstīs bija spiesti pārtraukt vairāki simti izlūku. Arī no Latvijas izraidīti trīs izlūki, kas strādāja Krievijas vēstniecības Rīgā piesegā. 

Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio intervijā vērtēja, ka šis ziņojums, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, ir diezgan tiešs, un tas esot "ļoti labi un pareizi darīts".

SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2023. gadam.