SAB direktors: Spilgtākie piemēri Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā – Ždanoka un Gapoņenko

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kā spilgtākos piemērus Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā varētu minēt politiķi Tatjanu Ždanoku un aktīvistu Aleksandru Gapoņenko. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris.

SAB direktors skaidroja, ka jēdziens "ietekmes aģents" nav definēts, taču ar to saprot Latvijas pilsoņus, kas veicina Krievijas naratīvu: "Juridiski termins "ietekmes aģenti" nav definēts, bet mēs runājam par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ar savu rīcību veicina gan šo Krievijas naratīvu iedzīvināšanu Latvijā, gan arī paši zināmā mērā veido šos naratīvus."

Zviedris norādīja, ka spilgtākie piemēri Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā, kas zināmi plašākā sabiedrībā, ir politiķe Ždanoka un aktīvists Gapoņenko. 

"Šie ir tie divi, kas attiecīgi diezgan mērķtiecīgi un apzināti veido šo savu nostāju, kaut kādā veidā gan apdraudot valsts drošības intereses, gan arī publiskojot vai veidojot Krievijai izdevīgos naratīvus par Latvijas valsti," paskaidroja Zviedris. 

Prokremliskais aktīvists Gapoņenko atzīts par vainīgu nacionālā naida izraisīšanā un pret Latviju vērstā darbībā, par ko viņam piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, liecina aģentūras LETA arhīvs. Gapoņenko šajā lietā apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, pret Latviju vērsta darbībā un palīdzībā ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Tiesa Gapoņenko kā galīgo sodu piemēroja brīvības atņemšanu uz pusotru gadu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Gapoņenko laikā no 2017. gada nogales līdz 2018. gada pavasarim internetā izplatīja Krievijas propagandas medijos lietotos nepatiesos apgalvojumus par fašisma atdzimšanu Latvijā, par krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un iespējamu genocīdu pret Latvijas krievvalodīgajiem, ko īstenošot Latvijas armija un NATO sabiedrotie.

Gapoņenko, piemēram, kādā paša sagatavotā rakstā vēstīja, ka Latvijā ierodas ASV specvienību karavīri, kuri uzdošoties par krievu nemierniekiem un sarīkošot masu nekārtības, lai rastos pamats vērsties pret krievu kustības līderiem.

Apsūdzība uzskata, ka Gapoņenko plašsaziņas līdzekļos sistemātiski centās informatīvo telpu piepildīt ar vardarbīgiem aicinājumiem, kas vērsti pret Latviju, un veicina nesaticību starp dažādām iedzīvotāju grupām. Viņš aicinājis piedalīties vardarbīgās pretošanās akcijās, un viņa ieraksti internetā saturējuši Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošus rakstus, kas vērsti pret Latviju.

Prokuratūra norāda, ka Gapoņenko regulāri sazinājies ar Krievijas institūcijām, organizācijām un amatpersonām ar mērķi vērsties pie Krievijas institūcijām, lai saņemtu atbalstu darbībām, kas apzināti vērstas pret Latvijas valsts iekārtas darbošanos.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests. Spriedums Gapoņenko lietā ir pirmais Latvijā, kur apsūdzības uzrādītas par darbību, kas vērsta pret Latviju, un par palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Tāpat ziņots, ka Gapoņenko apsūdzēts vēl citā lietā par to, ka 2015. gada 27. februāra vakarā sociālajā tīklā "Facebook" savā profilā ievietoja saiti uz paša rakstu: "Baltija ugunī: no neonacistu lāpu gājieniem līdz liela kara uzsākšanai", kas bija publicēts Krievijas "Notum info" mājaslapā un kurā viņš apgalvoja, ka Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā, patlaban notiekot aktīva pamatnācijas gatavošana dalībai karadarbībā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi Gapoņenko tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.

Pirmā instance arī par šo nodarījumu piemēroja viņam nosacītu cietumsodu, taču spriedums tika pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Tikmēr politiķe un Eiropas Parlamenta deputāte Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) it īpaši asu kritiku izpelnījās pēc tam, kad Krievija 2022. gada 24. februārī iebruka Ukrainā. Ždanoka bija starp tikai 13 deputātiem, kas 1. martā balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Turklāt savā politiskajā grupā – Eiropas Brīvajā aliansē – viņa bija vienīgā, kas šādi rīkojās. Pēcāk Ždanoka pameta savu frakciju Eiropas Parlamentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti