SAB direktors Zviedris stāsta, ka esošā situācija prasa strādāt intensīvāk: “Ātrāku informācijas ieguvi, analīzi un ātrāku informācijas apmaiņu, iesniegšanu valsts augstākajām amatpersonām un citām institūcijām nacionālā līmenī un arī starpvalstu līmenī.”
Viņš atzīmē, ka SAB uzmanības centrā aizvien ir tie paši riski, kas minēti pirms divām nedēļām publicētajā biroja pārskatā par pagājušo gadu.
“Gan Krievijas mēģinājums monitorēt politiski ekonomisko situāciju Latvijā, lai analizētu to un uz tās bāzes īstenotu jau nākamos savus ietekmes pasākumus, kuros liela loma ir Krievijas drošības dienestiem. Tad ir šie ietekmes pasākumi, kā diskreditācijas akcijas vai publiskās domas ietekmes. Jautājumi, kas zināmā mērā ir kā viltus ziņas,” stāsta Zviedros un piebilst, ka tagad birojs pievērš lielāku uzmanību kiberapdraudējumiem, kas “šobrīd izpaužas vairāk”.
SAB ziņojumā par pagājušo gadu minēts, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācija ir viena no centrālajam struktūrām, kas organizē ietekmes aktivitātes pret pierobežas valstīm, tajā skaitā Latvijā. Pārskatā aprakstītas sankcijām pakļautā tā sauktā Putina pavāra Jevgēnija Prigožina darbības, tajā skaitā pieminēts pērn vairāku mediju izpētītais, ka ar Prigožina kompāniju tīklu saistīta kompānija “Admis Consultancy Ltd.” Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā sapulcēja ekspertus un politiķus uz virtuālu diskusiju.
LTV raidījums “De facto” pamanīja, ka “Admis” “Youtube” kontā aizvien ir atrodamas attālinātas videosarunas, kurās piedalījies arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
“Mēs jau esam runājuši ar politiķiem. Politiķi, protams, preventīvi šobrīd arī diezgan aktīvi vēršas pie drošības iestādēm ar jautājumiem,” atbild Zviedris uz jautājumu, kādus secinājumus politiķiem vajadzētu izdarīt, lai nepiedalītos pasākumos, kurus Krievija var izmanto savās interesēs. SAB direktors atzīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, piedaloties sarunās, konferencēs un diskusijās, būtu jābūt drošiem par to, kas šīs iespējas piedāvā.
Zviedris stāsta, ka Krievijas izlūkošanas aktivitātes ir pietiekami konstantas. Viņaprāt, SAB “diezgan veiksmīgi” identificē šāda veida situācijas un tad lemj par turpmāko rīcību.
Jāatzīmē, ka SAB jau ilgstoši uz pārmetumiem, ka Latvijā atšķirībā no kaimiņiem igauņiem noķerti mazāk spiegu, atbild, ka daudzos gadījumos spiegi tikuši klusi izraidīti.
Uz jautājumu, vai marta vidū izraidītie Krievijas vēstniecības Rīgā darbinieki arī bijuši Krievijas spiegi vai nejauši izraudzīti diplomāti, Zviedris tieši neatbildēja, vien uzsvēra, ka tas bija ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") lēmums, kuram līdzīgu pieņēma arī citas Eiropas valstis.
Sākoties karam, varēja redzēt, ka ļoti strauji uz prokremliskā viedokļa tiražēšanu pārslēgušies redzami vietējie antivakseri un sazvērestības teoriju izplatītāji. Vaicāts, vai tā ir tikai sakritība, ka šajā grupā ir saskatāma Krievijas ietekme, Zviedris norādīja, ka šis jautājums vairāk ir Valsts drošības dienesta (VDD) kompetencē, bet uzskata, ka kovida aktīvisti smeļas informāciju tajos pašos resursos, kur parādās Krievijas pozīcija par karu Ukrainā. “Katrā ziņā, tiešas korelācijas, ka Krievija ir aktīvi izvērsusi šīs aktivitātes, lai iespaidotu kovidaktīvistu kopienu Latvijā, es jums šobrīd nevaru apstiprināt,” atbild SAB direktors.
Intervijā LTV raidījumam “De facto” Zviedrim arī tika uzdots jautājums par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona lietā aizturēto Krievijas pilsoni Genādiju Silonovu, kurš padomju gados bija Latvijas VDK darbinieks, bet pēdējos gados Latvijā atradās ar uzturēšanās atļauju. Uz jautājumu, kāpēc viņam šāda atļauja vispār bija izsniegta, Zviedris atbildēja, ka “informācija par Silonovu kā Latvijas VDK darbinieku nebija jaunums”, bet “tajā [izsniegšanas] brīdī tas acīmredzot netika uzskatīts par izšķirošu faktoru.”
Zviedris neatklāja, vai VDD kriminālprocesā par spiegošanu apsūdzētie bijušie SAB darbinieki Aigars Sparāns un viņa dzīvesbiedre, pie kuriem tika atrasti valsts noslēpumus saturoši materiāli, būtu iznesuši no biroja kādus SAB kompromitējošus dokumentus: “Birojs ir sadarbojies ar VDD, sniedzis visu nepieciešamo informāciju. Šobrīd šī lieta atrodas tiesā, vairāk neko īsti es nevaru komentēt.”
Tāpat Zviedris izvairījās komentēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Māra Kučinska nesenos izteikumus avīzē “Diena”. Kučinskis, runājot par Sparānu un arī nu jau bijušo Saeimas deputātu Juri Jurašu, lietoja vārdu “grupējums”, kura aktivitātes gadiem izlikās neredzam ne dienestu vadība, ne politiķi.
Vai šis ir Saeimas komisijas vadītāja individuāls vērtējums, vai tomēr arī SAB tam pievienojas?
“Tad jums ir jārunā ar Kučinska kungu sīkāk, ko viņš ar to ir domājis. Es arī atturētos komentēt, ņemot vērā to tiesas procesu, kas ir iztiesāšanas stadijā,” atbildēja Zviedris.
Izsakot prognozes par kara turpinājumu Ukrainā, Zviedris pauda, ka ir jāgatavojas, ka šis militārais konflikts būs ilgs un, iespējams, pat iesaldēts: “Neprognozēju, ka mēs varam sagaidīt kādu ātru risinājumu.”
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
