SAB apstiprina: No KNAB pazudusi klasificēta informācija

Pirmo reizi Latvijas vēsturē no izmeklēšanas iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – pazudis sējums no aktīvā izstrādē esošas lietas, kas saturēja informāciju gan par operatīvajām darbībām, gan arī izmeklēšanu, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.

Pazudis viens dokumentu sējums 200 lapu apjomā.

Pēc informācijas izskanēšanas par, iespējams, izmeklēšanā esošās lietas materiālu pazušanas KNAB gan pieprasījis to atsaukt:

Dokumenti pazuduši pagājušajā nedēļā, un visa tajos atrodamā informācija ir valsts noslēpums. Līdz šim bijuši gadījumi, kad pazūd atsevišķi dokumenti, bet nekad – tik liels apjoms dokumentu.     

Centieni sazināties par šo lietu ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku bijuši nesekmīgi, savukārt priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze apliecināja, ka KNAB informāciju nesniegs.

Arī aģentūrai LETA neizdevās iegūt KNAB apstiprinājumu par materiāla pazušanu, jo, kā norādīja KNAB sekretariāta vadītāja Māra Priedīte, birojs nekomentēs jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību.

Vēlāk Satversmes aizsardzības birojs LTV apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.

Arī pēc šīs informācijas KNAB atteicās skaidrot situāciju.

Tikmēr premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) preses pārstāvji pauduši, ka viņš nav saņēmis informāciju par šo gadījumu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, - ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.

Tāpat noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.

Operatīvās darbības likumā teikts, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem - tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.

Attiecībā uz operatīvo uzskaiti likumā teikts, ka operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām, kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai.

Šis fakts kļuvis zināms laikā, kad notiek konkurss uz KNAB vadītāja amatu. Konkursā saņemti desmit pieteikumi. Uz biroja vadītāja amatu atkārtoti kandidē arī esošais tā priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kurš ir atbildīgs par valsts noslēpuma glabāšanu un kuram iespējamā valsts noslēpumu saturošo dokumentu pazušana konkursā var būtiski kaitēt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt