Šis ir galvenais iemesls, kādēļ politiķi un citas amatpersonas biežāk nekā agrāk pauž neapmierinātību ar SAB darbību, teica SAB vadītājs.
Vēl viens iemesls ir faktors, ka agrāk pielaides nesaņēmušie, kuru, pēc Maizīša vārdiem, bija „pietiekami daudz”, publiski nediskutēja. Sava loma ir arī ģeopolitiskajai situācijai, kad tuvākajās valstīs notiek agresija, atzina Maizītis.
Vaicāts, vai SAB neraizējas, ka prasības par pielaides nepiešķiršanu varētu apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Maizītis atbildēja, ka nav jautājums par cilvēktiesībām, bet gan par ļoti specifiskām tiesībām. „Mēs rīkojamies saskaņā ar Latvijā esošo likumdošanu,” sacīja Maizītis, norādot, ja šos likumus mainīs, tad tiks samazināta drošības latiņa.
Taujāts par to, kāpēc pielaide nav pagarināta Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, viņš atteica, ka kancelejas darbā konstatēti „sevišķās lietvedības dokumentu aprites visdažādākā rakstura pārkāpumi”.
Vienlaikus Maizītis neslēpa, ka arī SAB ir bijuši precedenti, kad tur strādājošajiem „visdažādākā veida problēmu” dēļ ir bijis jāatkāpjas no amata. „Tādi gadījumi ir bijuši pēdējo divu gadu laikā,” sacīja Maizītis.
Ziņots, ka neviens vien politiķis vai amatpersona ir pauduši neapmierinātību ar faktu, ka SAB ir atteicies piešķirt vai pagarināt pielaides valsts noslēpumam. Viņu vidū ir gan bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, gan Saeimas deputāti Zenta Tretjaka („Saskaņa”) un Andrejs Elksniņš („Saskaņa”), Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane.
