Fondi, kas realizē tā saukto Krievijas "tautiešu politiku" spiesti savilkt jostas - arī viņus skārušas Krievijas ekonomiskās grūtības. Rezultātā “Russkij mir” rocība pēdējos gados sarukusi vairāk nekā divas reizes – no aptuveni 13 līdz apmēram sešiem miljoniem eiro. Krievijas Ārlietu ministrijas dibinātā “Tautiešu fonda” finansējums sarucis par 75%, “Gorčakova publiskās diplomātijas fonda” līdzekļi samazināti divreiz.
Pēdējos gados “Russkij mir” atbalstījis “Krievu sabiedrību Latvijā”, jauniešu organizāciju “Perom”, “Eiropas Krievu kopienu”. Vienīgais, kas regulāri saņem "Russkij mir" līdzekļus, ir Daugavpils Universitāte – Krievu valodas un kultūras centram tiek 18,5 tūkstoši eiro gadā. Tas ļauj Krievijas valdošajai elitei tuvajam fondam saukt Daugavpils Universitāti par vienu no “Russkij mir centriem” un lepoties ar pārstāvniecību Latvijā.
''Tautiešu fonds'' regulāri finansē biedrību "Tiesiskās aizsardzības centrs " un ar Tatjanu Ždanoku cieši saistīto Latvijas Cilvēktiesību komiteju. Tās pārstāvji attiecās no klātienes intervijas “De facto”, bet neslēpj, ka pērn saņēmuši 30 000 eiro. “Gorčakova fonda” partneris ir "saskaņietis" Mitrofans Slobodjans - ar Krievijas budžeta naudu viņš piedalās fonda pasākumos, saņēmis arī nelielu grantu diviem semināriem.
"De facto" novēroja, ka bieži vien Latvijas organizācijas oficiāli nenorāda, ka saņem Krievijas valsts budžeta finansējumu - tas neļauj izsekot naudas plūsmai. Turklāt fondu necaurskatāmību kritizē arī Krievijā. "Transparency International" Krievijas nodaļā Latvijas Televīzijai stāsta, ka fondu "noslēpumainība" neļauj izsekot Krievijas valsts budžeta tēriņiem un izslēgt korupcijas riskus.
