Dienas ziņas

Lietuvā un Igaunijā pieaug Covid-19 izplatība

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Stāstnieku festivāls «Gāž podus Rundālē»

Rundālē stāstnieku festivālā pievēršas smiekliem

Ar mērķi apzināt, saglabāt un nodot tālāk reģiona kultūras mantojuma vērtības Rundālē aizvadīts devītais stāstnieku festivāls Zemgalē. Šogad korekcijas gan ieviesa Covid-19, tāpēc festivāla norise ir saīsināta, un arī stāstnieki ieradušies tikai no Latvijas reģioniem.

Kad rudens sāk apgleznot Latviju, stāstnieku ceļš ved uz Rundāli. Zemgales festivāla ideja radusies pirmajā UNESCO tīkla ''stāstu bibliotēkas'' vasaras skolā pie Rundāles pils Baltās mājas. Šogad notiek jau devītais stāstnieku festivāls ''Gāž podus Rundāle''.

"Visvairāk viņiem patīk stāstīt romantiskus stāstus, jo dzīve jau nav romantiska, bet klausītājiem visvairāk gribas dzirdēt smieklīgus stāstus,

un tamdēļ mēs ielikām šajā Zemgales stāstnieku festivālā, kurš ir nākamais aiz Kurzemes stāstnieku festivālam ''Ziv zup'', šo ideju, ka mēs gribam smieties.

Kā mums tas izdodas? Grūti, jo latviešiem ar tiem smiekliem... Pirmajās divās stundās neraisās, tikai trešajā," sacīja Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna.

Stāstnieku kustību Latvijā pirms 16 gadiem atdzīvināja kurzemnieki, un arī Zemgales festivālā gluži kā sendienās, kad Kurzemes un Zemgales hercogistes bija vienotas, visbiežāk skanēja kurzemnieku dialekti.

Gan paši stāsti, gan prasme stāstīt un klausīties kļuvuši par nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu.

"Mēs piekopjam dialektus. Mēs atrodam citu valstu valodas, mēs atrodam veidu, kā viņas padarīt par mūziku. Un stāsts uzvar. Labs stāstnieks tu esi tikai tādā gadījumā, ja tevi kāds klausās un ja tu nemoci viņu nost ar savu stāstu un zināšanu," skaidroja stāstniece Ina Celitāne.

Stāstnieku mērķis ir šos festivālus veidot kā starptautiskus, un mazs solīts jau bija sperts. Šogad festivāla norisi gan ietekmējusi Covid-19 izplatīšanās, tāpēc neesot ieradušies ne Lietuvas, ne Igaunijas stāstnieki, un atcelta arī festivāla norise Skaistkalnē. Optimisma pilnie tautas mantojuma nesēji gan cer, ka pavasarī Kuldīgas festivālā atkal varēs tikties daudz kuplākā skaitā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti