Ņemot vērā policijas attīstības koncepciju un balstoties uz Valsts kontroles revīzijā secināto, pērn oktobra otrajā pusē par VP koledžas direktoru tika iecelts Ģirts Zalāns, bet līdzšinējā direktore Dina Tarāne ieņēma direktora vietnieka amatu.
Līdzīgs amata pazeminājums notika nesen, gada sākumā, kad policijas priekšnieks Ruks par savu vietnieku un Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieku iecēla Normundu Grūbi. Tikmēr līdzšinējā amata ieņēmēja Renāte Fila-Roķe iecelta par Grūbja vietnieci un Sadarbības un attīstības biroja priekšnieci. Ruks norādīja, ka Grūbja kompetence ir visaugstākajā līmenī, un tā bija jāizmanto.
Policijas priekšnieks atzina, ka rotācija dažam nesa amata pazeminājumu, taču amatpersonām neveidojās darba apstākļu pasliktinājums, jo alga nesamazinājās un palika tāda pati.
Pirms amatu rotēšanas tika veikts darba izvērtējums. Uzklausīti darbinieki, kuri bijuši amatpersonu padotībā, tāpat notika sarunas ar konkrētajām amatpersonām.
Ruks skaidroja: “Nenoliedzami bija labās lietas, bet bija arī kļūdas. Protams, arī tās tika vērtētas. Attiecīgi, saskatot attīstības perspektīvas, ko varētu nest šīs rotācijas, arī tika pieņemts šis lēmums. Tas katrā ziņā nav nekādā veidā balstīts uz to, ka kāds patīk vai nepatīk personiski. Bet tas ir balstīts, lai notiktu attīstība.”
Tāpat sava starpā ar amatiem mainījās Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs un Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics.
Rotējošajām amatpersonām ir noteikts amatā atrašanās laiks. Ruks minēja, ka šī rotācija nes īslaicīgi pazaudētu komforta sajūtu, taču tas esot iestādes attīstības vārdā.
Policijas priekšnieks bilda, ka šobrīd visas plānotās rotācijas ir veiktas, taču viņš paredz, ka pārmaiņas gaidāmas Latgales reģiona iecirkņos.
“Darbinieki pauž savu neizpratni dažkārt par procesiem. Ir arī sūdzības un, manā skatījumā, dažkārt arī pamatotas. Tie ir jautājumi, kas ir jākārto, lai gan mikroklimats kolektīvos, gan arīdzan policijas uzdevumu izpilde būtu augstā līmenī,” norādīja Ruks.
Amatpersonu rotācija valsts iestādēs nav nekas jauns un unikāls, skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde. Viņa stāstīja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc tiek uzsākta rotācija, piemēram, notiek iekšējā struktūrvienību reorganizācija.
Reinholde atklāja: “Iespējams kāda darbinieka pieredze, ekspertīze, zināšanas jaunajā amatā noder daudz labāk, nekā tas ir iepriekšējā amatā. Trešais iemesls – rotācija ir veids, kā samazināt darbinieka atrašanos interešu konfliktā vai samazināt faktiski risku, ka varētu rasties kāds interešu konflikts vai korupcijas risks. Tas ir arī labs preventīvs mehānisms.”
Reinholde rotāciju vērtē pozitīvi, taču tai nevajadzētu būt pārāk biežai, un tā nevar kļūt par instrumentu, ar kuru atbrīvoties no nevēlamiem darbiniekiem, bet gan tiešā veidā tai jābūt vērstai uz iestādes efektivitātes palielināšanu.
