Ruks pastāstīja, ka pašlaik notiek reformas policijas reģionālajās pārvaldēs – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Saskaņā ar plānu tām jābūt reformētām līdz 1. februārim.
Reformā pirmā bija Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, kurā ir apvienotas struktūrvienības un arī izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.
Pašlaik Vidzemes reģionālā pārvalde esot jau faktiski reformēta, un no 1. oktobra tā pārgājusi uz jaunu modeli. Un reformēta pašlaik tiek Zemgales reģionālā pārvalde.
Ruks atzina, ka lielākie izaicinājumi būs Rīgas reģionā, kas ir arī lielākais. Pašlaik notiek darbs pie Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes reformas, pārskatot prioritāros virzienus un aktualitātes. Tāpat Rīgas reģionālās pārvaldes Narkotiku aprites apkarošanas struktūrvienību veidos plašāku un ar lielāku kapacitāti. Vienlaikus maina sistēmisku pieeju darbam ar noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem.
Valsts policijā arī paredzēta struktūrvienība, kas nodrošina administratīvo vadību, attīstību un nodrošinājumu. Policija arī lūko veidot Iekšējā audita struktūrvienību, lai ātrāk un kvalitatīvāk auditētu iekšējos procesus.
Jautājumā par valsts finansējumu Valsts policijai Ruks piekrita, ka tā sasaistīšana ar noteiktu procentu no IKP būtu loģiska. Pašlaik šāda finansēšanas sistēma ir attiecībā uz valsts tēriņiem aizsardzībai.
