Sociālās aprūpes centra “Lode” iemītnieks marta beigās ārstējās Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļā. 8. aprīlī, dienu pirms ārstniecības iestāde saņēma informāciju par pozitīvu Covid-19 testu kādai no darbiniecēm, šis pacients no slimnīcas tika izrakstīts un nogādāts atpakaļ aprūpes centrā bez saslimšanas simptomiem.
“Tās analīzes bija negatīvas. Viņš bija gulošs. Pastiprināta uzraudzība bija – diviem no pārējiem istabiņas biedriem aizslietnis bija, piesardzība bija,” stāsta aprūpes centra "Lode" direktore Ginta Putna.
Centra iemītniekam pēc piecām dienām kļuvis grūti elpot. Tad viņš atkal aizvests uz Vidzemes slimnīcu, kur, testu veicot otro reizi, tomēr konstatēta Covid-19 saslimšana. Patlaban pacients ir hospitalizēts, un viņa stāvoklis esot stabils.
Tā kā saslimušajam aprūpes centra iemītniekam ikdienā bijusi nepieciešama mediķu uzraudzība un aprūpētāju palīdzība, tagad gandrīz pusei centra darbinieku nākas uzturēties pašizolācijā.
Covid-19 tests veikts arī visiem 80 centra iemītniekiem, kuriem saslimšana nav apstiprinājusies.
“Visi mediķi ir karantīnā. Labi, ka viena meitene izmācījās par māsas palīgu.
Labklājības ministrija prasīja, vai mēs esam gatavi izolācijai. Jā, bet nepadomāju par personālu. Izolēt jau mēs varam, bet mums uzreiz ir katastrofāls personāla trūkums. Tur jādzīvo būtu klāt. Vai man tādi darbinieki būtu? Es stipri šaubos,” stāsta Putna.
“Vēlams, ka aprūpētājs ir viena persona, kas ievēro pašaizsardzības principus. Lai nodrošinātu 24/7 aprūpi, ir virkne iespēju, ko jau šobrīd nosaka Darba likums gan attiecībā par strādājošo atvaļinājuma pārcelšanu, par virsstundu darbu, par piemaksām - gan vispārējā kārtībā, gan par paaugstināto risku,” norāda Labklājības ministrija Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Labklājības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) izstrādājusi vadlīnijas, kā sociālās aprūpes institūcijām nodrošināt darbu, nepieļaujot un ierobežojot vīrusa izplatību. Pēc tām vadoties, strādā arī valsts sociālās aprūpes centri.
