Rūjienas tūrisma centrā ir Japānas istaba, kurā atrodami visi suvenīri, ko japāņi atveduši uz Rūjienu. Uz Japānu ik gadu dodas arī skolēni no Rūjienas, deviņu gadu laikā Japānā pabijuši kopumā 47 bērni. Un daži no tiem šogad savās mājās uzņem ciemiņus no Japānas.
Jaunieši no Japānas šajā laikā apgūst jaunumus arī kopā ar jaunāko klašu skolēniem, līdz šim mācījušies kopā ar sava vecuma jauniešiem. Uzreiz gan var pamanīt, ka, lai arī disciplinēti un kārtīgi, japāņi ir mazāko skolēnu ieskauti. Viņi rāda papīra saulespuķes, rēķina, ka pašu mājās vēl ir ļoti agrs rīts, bet te jau pusdienlaiks. Uzreiz pēc atlidošanas bijis visgrūtāk, arī lidojums bija garš - 14 stundas.
“Mēs visi rakstījām tādas kā esejas par to, kāpēc gribam braukt uz Latviju. Desmit cilvēki pieteicāmies, atbraucām seši,” stāstīja skolniece no Japānas Hinako Honma.
“Man interesantākais šķiet tas, ka Latvijā ēkas ir senatnīgas, un ļoti neparasti, ka skola ir tik krāsaina. Mums nav tik krāsainu ēku, tās lielākoties ir baltas ar melnu,” sacīja skolnieks no Japānas Šotaro Abe.
Tāpat skolēnus sajūsminājis Rūjienas baznīcas apmeklējums, jo Japānā baznīcu ir maz, pārsvarā ir tempļi. Pirmo nedēļu japāņi pavadījuši Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centrā un ceturtdien sāka dzīvot viesģimenēs.
“Japānā ir ļoti svarīga mācīšanās un mājasdarbi, tāpēc viņa, esot Latvijā, mācās savai Japānas skolai,” stāstīja Rūjienas vidusskolas skolniece Līva Evelīna Lūse.
Sadraudzības līgumi ar Japānas pilsētām Latvijā ir tikai Rīgai un Rūjienai. Rīgas un Japānas pilsētas Kobes sadarbība sākās jau padomju laikos, bet Rūjiena savu līgumu noslēdza, pateicoties Latvijas vēstniekam Japānā Pēterim Vaivaram, kurš pats ir rūjienietis. Toreiz, 2007.gadā, uz Rūjienu atbrauca pirmā japāņu delegācija.
“Es pie visiem pieminekļiem, skulptūrām stāvēju, par mākslu un vēsturi stāstīju viņiem. Aizbrauca un atrakstīja mums vēstuli – viņiem atmiņā bija palicis ūdens pumpis pilsētas centrā,” stāstīja Rūjienas izstāžu zāles vadītāja un Rūjienas gide Līga Siliņa.
Rūjienieši atjaunojuši kādu vecu ūdens pumpi un aizsūtījuši uz Higašikavu, tad devušies turp arī paši, lai pumpi atklātu un noslēgtu sadarbību. Vēlāk tādu pašu jaunu ūdens pumpi atklāja arī Rūjienā, un no tā brīža sadraudzības pilsētās teic – draudzība turpināsies tik ilgi, kamēr ūdens nepārstās tecēt.
