Rugāju novads reģionālās reformas ietvaros šovasar tiks pievienots Balvu novadam. Tas nozīmē, ka autoceļš P47 Rugāji-Balvi kļūs par galveno artēriju, kas savienos Rugājus ar jauno novada centru.
Paša ceļa stāvoklis vēl būtu apmierinošs, taču uz tā atrodas vairāki tilti pār līkumoto Vārnienes upi. No tiem divi – gauži bēdīgā stāvoklī.
Pār tiltu joprojām kursē automašīnas, tostarp smagās. Bet kājāmgājēji, spriežot pēc ceļazīmēm, to šķērsot vairs nedrīkst. Tilta margas sagruvušas jau pirms četriem gadiem un tā arī nav atjaunotas.
"Salika vienkārši tās plastmasas. Salika ūdenī, un tā tas tur stāv. Normāli, ne? Un tāpat arī šis tilts. Jo saka – kāda jēga remontēt. Margas ir vecas, ja mašīna ietrieksies, tāpat viņa upē iekritīs. Kamēr kaut kas nenotiks, tikmēr viņi neko nedarīs," sprieda Rugāju iedzīvotājs Māris.
Autoceļš P47 un uz tā izvietotie tilti ir valstij, nevis pašvaldībai piederoši. Rugāju novada pašvaldība vairākkārt aicinājusi valsti tos salabot, bet – bez rezultātiem.
""Latvijas Valsts ceļu" reģionālā nodaļa labi to zina. Viņi tepat Balvos ir un visu laiku ir atgādināts, ka ir jārunā tālāk. Arī Satiksmes ministrijai, kad ir tikšanās, gan arī plānošanas reģionā esmu to teikusi. Tas jau ne reizi vien atgādināts. Tikai nekāda tur nav bijusi darbība," atzina Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteina.
"Latvijas Valsts ceļi" (LVC) apsekojis situāciju un secinājis – divi tilti patiešām ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet ekspluatācijai tie joprojām esot droši.
"Abi tilti, kas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, ir droši ekspluatācijā. Vienam no tiem būs izstrādāts tehniskais projekts. Ja būs pieejams finansējums, tad remontdarbi varētu sākties jau nākamgad. Savukārt otrajam tiltam remontdarbi sāksies pēc vairākiem gadiem. Pagaidām viņš tiks novērots un uzturēts lietošanas kārtībā," teica LVC pārstāve Anna Kononova.
ATR reformā tika solīti ceļu remonti par 300 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 90 miljonus eiro plānots apgūt jau šogad. Taču Vārnienes tiltu gadījumā tas neko nedos, jo šajā programmā tiltu nav vispār. Pamatojums – tos remontēt ir pārāk dārgi.
"Tiltu atjaunošanas izmaksas ir krietni augstākas. Ja mēs atjaunojam tikai dažus tiltus, ko Satiksmes mninistrija nav uzskatījusi par prioritāriem, tad mēs samazinām iespējas veidot pieejamību no ikvienas teritorijas uz centru. Proti – tā nauda, kas paredzēta ceļu sakārtošanai, būtu krietni mazāka, ja mēs remontētu valsts tiltus," skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Satiksmes ministrijā informēja, ka sliktākajā stāvoklī esošo Vārnienes tiltu iecerēts nākamgad pilnībā nojaukt un uzbūvēt no jauna. Tālākā nākotnē plānots pārbūvēt arī otru.
