Ķīmijas padziļināta apgūšana paver plašas iespējas nākotnē darboties medicīnā, rūpniecībā, vides zinātnē, kā arī citās nozarēs. Rudzātu vidusskolā, tāpat kā daudzviet citur, kā izvēles eksāmenu ķīmiju kārto tikai divi vai trīs skolēni. Pedagogi kā galveno iemeslu tam min izglītības programmas sarežģītību.
" (..) Pašam darīt, meklēt un arī mācīties, jo mācīšanās nav nemaz tik viegls process. Tas prasa diezgan lielu piepūli," sacīja Rudzātu vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja Jolanta Ļubka-Tarasova.
Eksperimenti ar ogļskābo gāzi, blīvumu un šķidrumu tilpumu, kā arī pārtikas produktu sastāva analizēšana – interesi aizvien vairāk rada bērniem sākumskolas un pamatskolas posmos. Forumā "Skolēni eksperimentē" Rudzātos savus pētījumus praktiski demonstrēja vairāk nekā 10 bērnu.
Skolotāji atzīst, ka radīt un attīstīt zinātkāri par eksaktajiem mācību priekšmetiem ir jauna prakse izglītības iestādē. Ļubka-Tarasova lēš, ka interese par eksaktajiem priekšmetiem pamazām zūd 5.-9. klasē, jo tad parādās citas intereses. "Un 1.-4. klase - tas ir ideāls variants."
Latvijā divi no svarīgākajiem ķīmijas virzieniem ir atjaunojamo resursu ķīmija un farmācija. Jaunatnes motivēšanā un ieinteresēšanā attiecīgo sfēru izvēlē atbildība jāuzņemas ne tikai izglītības iestādēm, bet, kā uzsver Daugavpils Universitātes Ķīmijas katedras vadītājs Juris Soms, arī potenciālajiem darba devējiem.
"Skaidrs, ka ķīmija nav vienkāršs priekšmets, jā. Bet, es domāju, ka te pats svarīgākais laikam tiem uzņēmējiem radīt iespaidu un priekšstatu jaunajiem cilvēkiem, ka tā ir vieta, kur ir vērts strādāt," sprieda Soms.
Tikai caur kopīgu sadarbību var sasniegt vēlamo rezultātu un gūt panākumus gan mācībās, gan arī tālākā karjeras attīstība. 2015.gadā Daugavpils Universitātē ķīmiķa profesiju izvēlējās apgūt 12 studenti.
