Kādā no pirkšanas pārdošanas platformām uzmanību piesaistīja šāds sludinājums: pārdod daudzdzīvokļu māju, 18 dzīvokļi, divi stāvi, centrālā apkure (malkas), atrodas Rudbāržu centrā, skaistā vietā, blakus lielceļam Rīga–Liepāja, ir pietura, veikals, bibliotēka, feldšerpunkts.
Norādītā summa par Jubilejas ielas 7. namu ir 100 000 eiro. Ēkas īpašnieks ir SIA “Korkalns”, un Rudbāržu centrā uzņēmumam pieder piecas daudzdzīvokļu ēkas. Viena no tām ir neapdzīvota jau daudzus gadus, kādā citā palicis viens īrnieks. Ēkas būvētas pagājušā gadsimta 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā.
“Vēsturiski tās ēkas ir cēlis kolhozs vai sovhozs “Rudbārži”, paju sabiedrība “Rudbārži”, kad dalījās nost SIA “Korkalns”, kādreiz bija SIA “Stari”, tad par pajām tika atvēlētas dzīvojamās ēkas un garāžas,” pastāstīja Rudbāržu pagasta pārvaldes vadītāja Inese Ivāne.
Vairāki iedzīvotāji šai ēkā arī dzīvo aptuveni 40 gadus. Viņi atceras, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad māja nonāca privātās rokās, dibinājuši arī biedrību un bijuši mēģinājumi ēku pārņemt īrnieku īpašumā, tomēr nesekmīgi. Ēkas īpašnieks arī nav ļāvis dzīvokļus privatizēt. Ir noslēgti beztermiņa īres līgumi. Iedzīvotāji neslēpj, ka īres cena ir zema. Ja nepieciešams kāds neliels remonts koplietošanas telpās, īpašnieks to izdara, bet lielākoties visa apsaimniekošana gulstas uz īrnieku pleciem. Tā paši jau divas reizes pirkuši apkures katlu, paši organizē kurināšanas grafiku, kurināmā iegādi. Tomēr ēkā nav veikti kapitālieguldījumi, piemēram, tā nav siltināta, šobrīd pavisam kritiskā stāvoklī ir mājas jumts.
Mājas iedzīvotāja Dzintra Buta sacīja: “Jau ātrāk mēs teicām par to jumtu, bet atlika un atlika. Šogad kompleksa priekšnieks bija atbraucis. Tad viņi filmēja, skatījās, mērīja to jumtu, ka taisīs projektu. Tad laikam izdomāja, ka liels remonts, izdevīgāk pārdot.”
Uzņēmuma “Korkalns” pārstāvis Jānis Podnieks ir nerunīgs, no intervijas atsakās, bet telefonsarunā īsi paskaidroja, ka uzņēmuma pamatnodarbošanās ir graudkopība un cūkkopība, bet ne nekustamo īpašumu apsaimniekošana, tāpēc nolemts pakāpeniski no šīs nozares atteikties. Pēc sludinājuma ievietošanas interese esot bijusi. Jāteic, ka arī ēkas īrnieki par šo faktu uzzināja no ievietotā sludinājuma.
“Pirmais – man uzreiz gribējās jautāt, vai mēs, 18 dzīvokļu īrnieki, nākam bonusā līdzi? Man šķiet, ja pārdod māju, kurā ir dzīvoklis, un mani par to nebrīdina, es uzskatu, ka tai summā es būšu dāvana jaunajam īpašniekam,” sacīja nama iedzīvotāja Jana Kozjura.
Savukārt Ekonomikas ministrija Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders paskaidroja vairāk par izveidojušos situāciju: “Tā kā tie [līgumi] ir slēgti pirms jaunā dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās, tad vēl līdz 2026. gadam saglabājas princips, ka pirkums nelauž īri, jaunajam īpašniekam šie īres līgumi joprojām būs saistoši. Bet no 2026. gada tā situācija mainīsies, un tad, ja būs notikusi maiņa, tad darbosies princips, ka pirkums lauž īri, tas nozīmē, ka īrniekiem vajadzētu ar izīrētāju vienoties par īres līgumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, viņi būs saistoši jaunajam ieguvējam.”
Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka var būt arī citi risinājumi, piemēram, ēkas īpašniekam runājot ar īrniekiem par mājas izpirkšanu.