Viena no Rucavas novada bagātībām ir Papes Ķoņu ciems ar savu vēsturisko apbūvi, kas iekļauta Valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Pazīstamākās no tām „Vītolnieki” un „Mikjāņi”, kur tiek organizēti dažādi publiski pasākumi. Neraugoties uz to, ka daļa no senā zvejniekciema mājām pieder lietuviešiem, tas ir neattīstīts tūrisma potenciāls, atzīst „Mikjāņu” saimnieks. Lai to attīstītu, saglabājot autentisko vidi, kas arvien kā magnēts pievelk tūristus, aizvadītajā gadā izveidots Kuršu iniciatīvas fonds.
“Mēs nevaram nevienam likt kaut ko darīt. Mēs tikai varam runājot kaut kādā veidā ietekmēt cilvēkus, lai viņi, būvējot no jauna, liek niedru jumtus, nevis skārda,” stāsta Kuršu iniciatīvas fonda valdes loceklis Māris Muitnieks.
Šobrīd Rucavas novads sevi pozicionējis kā izcilu gabaliņu no Latvijas, ar to aptverot bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī dabas vērtības. Kā atzīst nozares speciālisti, tad šāds vispārinājums piesātinātajā piedāvājumu klāstā diezin vai spēs pievilināt tūristus. Sava novada identitātes apzināšana, kas būtu atšķirīgi no pārējiem, ir galvenais uzdevums, kas nākotnē arī nestu gaidītos rezultātus.
“Šī Kurzemes daļa ir bijusi savulaik Prūšu hercogistē. Un jautājums, vai šeit dzīvojuši prūši. Ja viņi šeit bijuši, tad tā ir Latvijā vienīgā vieta, kur šī cilts bijusi, un tas varētu būt pamats rucavnieku gruntīgai būšanai,” stāstīja Tukuma tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova.
“Līdz šim esam strādājuši uz visām pusēm, katrs par sevi. Galvenais mērķis būtu strādāt kopā,” piebilst Rucavas tūrisma informācijas centra vadītāja Natālija Grauduže.
Savstarpējās komunikācijas trūkums, saikne ar uzņēmējiem, arī lietuviešiem Papē un Nidā, ir lielākās problēmas, kas traucē novada tūrisma jomas sakārtošanu. Lai situācija tomēr uzlabotos, turpmāk plānots regulāri rīkot dažādus izglītojošus pasākumus.
