Dalību Rucavas novada uzņēmēju dienām bija pieteikuši kopskaitā tikai astoņi uzņēmumi, mājražotāji un lauksaimnieki, taču vietējā pašvaldība lepojas, ka tādu novadā ir daudz vairāk. Interesanti, ka liela daļa vietējo uzņēmēju savā biznesā strādā paši un nodarbina ģimenes locekļus, taču paplašināties tiktāl, lai novadā radītu jaunas darba vietas, nav ieinteresēti.
Piemēram, mājražotāja Gunita Pričina savu krāsnī cepto maizi tirgo gan Latvijā, gan Lietuvā, sapratusi, ka ģimenes iztikai pietiek, tāpēc plašāku biznesu nevajagot. “Paņemsi kādu klāt, var zust kvalitāte. Mēs darām savu roku darbu. Zinām, ko izdarām!” norāda Pričina.
Arī Rucavas vienīgās kafejnīcas saimniece šeit tiek galā ar ģimenes palīdzību, un algots darbinieks esot nepieciešams tikai uz pusslodzi, jo citādi neatmaksājoties. “Var būt dienas, kad nav neviena cilvēka. Bet var būt tā, ka pusstundā ledusskapis var būt tukšs. Pilnīgi neprognozējami,” pauž kafejnīcas, radošās darbnīcas “Ligate” īpašniece Līga Ate.
Arī gaļas liellopu audzētāji – Veidemaņu ģimene tiek galā pašu spēkiem un strādniekus nealgo. Veidemaņi uzskata, ka biznesa attīstību šeit – tāpat kā daudzos citos lauku novados - kavē sliktā stāvoklī esošā ceļu infrastruktūra. “Preces jāvadā, pašiem jābraukā. Ja lūst tehnika, cik ilgi viņi to uzņēmējdarbību veiks?” retoriski jautā gaļas liellopu audzētājs Dzintars Veidemanis.
Tomēr Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits norāda, ka daudzas ieceres bremzē naudas trūkums. “Pirmkārt, trūkst naudas, otrkārt, trūkst naudas un, treškārt, trūkst naudas. Skatāmies uz Eiropas Savienības un Kohēzijas fondiem, cik varam atļauties ņemt un pacelt…,” saka Veits.
Ceļu sakārtošana Rucavas novadā gan esot viena no pašvaldības prioritātēm un, piesaistot naudu no jau pieminētajiem avotiem, vismaz daļa ceļu tuvākajā laikā tikšot savesti kārtībā.
