Dienas ziņas

Filma par krieviem un latviešiem

Dienas ziņas

Tirzā atklāšanu gaida slēpju muzejs

Meteņos Rucavā satiekas folkloras kopas

Rucavā ar ciemošanos un ķekatām aizvada Meteņus

Meteņos, pavasara gaidīšanas svētkos, tiek klāti bagātīgi galdi ar pīrāgiem un raušiem, dziedātas dziesmas, iets rotaļās un dieti danči. Lai jaunais saules gads būtu svētīgs un bagāts, Meteņos pēdējo reiz sastopami ķekatnieki. Pirms vairākiem gadiem Liepājas puses folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem izveidojusies tradīcija satikties kopīgā  Meteņdienas pasākumā, kas šogad pirmoreiz norisinājās Rucavā.

Lai gan Sveču diena tiek atzīmēta 2. februārī, pēc rucavnieku domām, to liešana un veidošana ir  vietā arī Meteņos, jo gaismas nekad nevarot būt par daudz. Taču viena no īstajām Meteņdienas tradīcijām ir ciemos iešana vai braukšana. Līdz ar to nav nejaušība, ka tieši šajos svētkos satiekas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi.

"Meteņos brauca ciemos un jo tālāk brauca, jo labāka raža.Tāpēc jau ir tas -  uz meteņiem tālu braucu, lai liniņi gari aug. Un tā arī notiek Meteņos - lielīšanās: mana tēva lini garāki, bet manam vēl garāki. Tas viss notiek tad, kad brauc ar ragutiņām no kalna," stāsta Rucavas kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe.

Meteņus parasti svin februārī vai marta sākumā - septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Tie ir pavasara gaidīšanas svētki. Kā jau pieņemts, arī Lejaskurzemē, tiek klāti bagātīgi galdi ar pīrāgiem un raušiem, dziedātas dziesmas, iets rotaļās un dieti danči. Lai jaunais saules gads būtu svētīgs un bagāts, Meteņos pēdējo reiz sastopami ķekatnieki.

Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece "Meteņu dienā galvenais ir rībināšana, lai bagātīgs gads, lai visu slikto izrībina laukā," padomu sniedz Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Aija Dravniece.

Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece "Kaziņa nes laimi. Būs pārticība, būs pieniņš, gaļiņa, būs bērniņi, galvenais, bērniņu būs daudz," norāda Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Olga Bēte.

Liepājas pusē aktīvi darbojas četras folkloras kopas, kapella „Paurupīte” un četri etnogrāfiskie ansambļi Bārtā, Rucavā, Otaņķos un Nīcā. Pirmoreiz šādā saietā piedalās  Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa jaunā vadītāja Solveiga Pētersone, kura līdz šim vadījusi bērnu folkloras kopas. Viņai šis amats ir jauns izaicinājums, kuru sākusi pildīt kopš pērnā rudens. "Ceru, ka tas būs darbiņš manai izaugsmei. Gribu to, ko būšu iemācījusies pie Otaņķu sieviņām, tālāk nodot gan saviem bērniem, gan arī citiem," saka Pētersone.

Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu izdziedātās dziesmas Meteņdienā Rucavā ir kā ģenerālmēģinājums pirms gaidāmās Kurzemes reģiona skates nākamsvētdien.

 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti