Pirms pieciem gadiem Alfrēds Rubiks Eiropas Parlamentā tika ievēlēts no „Saskaņas centra” saraksta, gūstot visvairāk vēlētāju vilkto plusu. Taču šajās vēlēšanās apvienību veidojošās partijas startēs atsevišķi, jo tā nolēma Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča vadītā Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Rubiks to joprojām sauc par taktisku kļūdu, jo tagad piecu procentu barjera atsevišķi būs jāmēģina pārvarēt gan „Saskaņai,” gan sociālistiem.
Rubiks Latvijas radio pastāstīja, ka viņš sarakstā ir pirmais kandidāts, otrā ir Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece Jeļena Jakovļeva, trešais ir Grostiņs, ceturtā ir jauniete Tatjana Apanasova. Rubiks arī skaidroja, ka veidot garāku kandidātu sarakstu nav nepieciešams, tas „devalvē pašu amatu, uz kuru cilvēks teicas”.
„Mēs pretendējam uz vienu vietu. Kurš tas būs, mums ir vienalga, jo visi kandidāti ir spējīgi,” atzina Rubiks.
Sociālistiskā partija pēdējā kongresā bija nolēmusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēt vienā blokā ar bezpartejiskajiem kandidātiem un sabiedriskajām organizācijām. Sarakstā iekļautās Tatjana Apanasova un Jeļena Jakovļeva pēdējos gados kandidējušas Saeimas vai Rīgas domes vēlēšanās no „Saskaņas centra” un ir partijas biedres. Savukārt Normunds Grostiņš ir Rīcības partijas, iepriekš sauktas par „Eiroskeptiķiem”, priekšsēdētājs. Abās iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Grostiņa partija nesaņēma pat viena procenta vēlētāju atbalstu.
Grostiņš Latvijas Radio skaidroja, ka iepriekš viņa partija piedalījās EP vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu, taču saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām tai bija zems atbalsts, tāpēc, pēc viņa teiktā, „izmantojot dažādas manipulācijas”, partijas pārstāvjus neaicināja uz diskusijām un pārraidēm, tāpēc šoreiz nolemts, ka patstāvīgi iesniegt sarakstu nebūtu lietderīgi.
Grostiņš atzina, ka no Latvijas eiroparlamentāriešiem tieši Rubika darbība viņam patika visvairāk, kas arī noteica sadarbības partnera zvēli.
Grostiņš arī sola panākt, lai Sociālistiskās partijas saraksta programmā tiktu iekļauts solījums radīt iespēju tautai referendumā lemt par izstāšanos no Eiropas Savienības vai eirozonas.
