Rubesa ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam „Panorāma" norādīja, ka premjeram un valdībai jānodrošina, lai notiktu sabiedriskā izmeklēšana un tiktu atrastas sistēmiskās kļūdas,kas noveda pie Zolitūdes traģēdijas un 54 cilvēku bojāejas, tāpēc „komisija jāatjauno citā kvalitātē".
„Komisiju nevajadzētu norakt," sacīja Rubesa.
Rubesa arī sprieda, ka par sabiedrības sašutumu izraisījušo komisijas izdevumu tāmi 150 000 latu apmērā atbildība jāuzņemas arī Valsts kancelejai, kas šo tāmi veidoja pēc komisijas locekļu lūguma.
Savukārt trīs komisijas locekļi – Rubesa, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš un bijusī „Delnas" padomes priekšsēdētāja Inese Voika – nolēma neturpināt darbu komisijā, "jo domājam, ka var uzlabot lietas, sākot no jauna".
Rubesa arī uzsvēra, ka nākamajai komisijai jāizveido precīzs darba plāns, un tikai pēc tam var runāt par finansējumu. Viņa neizslēdza iespēju, ka varētu piedalīties arī nākamās komisijas darbā.
Jau ziņots, ka komisija darbu sāka ar skandālu – sabiedrības neizpratni izraisīja plānotie komisijas izdevumi – 150 000 latu gadā, kurus gan komisija solīja pārskatīt. Pēc tam sašutumu raisīja pirmā komisijas vēstule Rīgas domei, Labklājības ministrijai un organizācijai „Ziedot.lv", kurā pausta nepārbaudītā informācija par palīdzības nesniegšanu traģēdijas upuriem.
Pēc šīm nedienām komisijas vadītājs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš nolēma atkāpties no amata komisijā, un viņa piemēram sekoja Voika un arī uzņēmēja Baiba Rubesa. Līdz ar to komisijas sastāvā palika vien bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, kura sola par savu tālāko rīcību izlemt pēc sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski.
Komisiju izveidoja valdība, kad neilgi pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem sagruvušā veikala „Maxima" jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki, „Delna" vērsās pie Ministru kabineta, mudinot veidot traģēdijas cēloņu izvērtēšanas sabiedrisko komisiju.
