4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kūtsmēsli Latvijas un Lietuvas robežupē Vadakstē

Rubas pagastā kūtsmēsli ieplūst Vadakstes upē; saimniekam nav naudas sakārtošanai

Kādā pierobežas saimniecībā Rubas pagastā liellopu kūtsmēsli regulāri ieplūst tuvējā Vadakstes upē. Saimnieks norāda, ka situācijas sakārtošanai viņam nav pietiekoši līdzekļu, bet Vides dienests, kurš saimnieku jau reiz sodījis, sola atkārotas pārbaudes, ziņoja LTV raidījums “4. studija”.

Valsts vides dienests (VVD) pārliecinājies, ka aptuveni 50 liellopu lielā ganāmpulka radītie kūtsmēsli no kūts tiek izvesti un krauti upes ielejas malā un virca pa nogāzi pamazām ieplūst Vadakstē.

Upē, lejpus saimniecības atrašanās vietai, arī konstatēta paaugstināta zarnu nūjiņu koncentrācija.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece informēja, ka “pārbaudes laikā konstatēts, ka uzņēmums neievēro vides prasības, un tika uzdots līdz pagājušā gada beigām novērst konstatētos pārkāpumus – tātad, respektīvi, izveidot pakaišu kūtsmēslu krātuvi”.

Raidījums “4. studija” šogad februārī saimniecībā konstatēja, ka krātuve aizvadīto septiņu mēnešu laikā tā arī nav izbūvēta. Šis tas ir paveikts – starp šķūni un uzkalnu izrakta paprāva bedre, kuru tagad vajadzētu izbetonēt, kā arī upes krastā lejpus mēslu kaudzes ierīkots grants un zemes valnis, kas ierobežo vircas nokļūšanu Vadakstē.

SIA “Ruvel” īpašnieks, lopkopis Renāts Vilaitis skaidroja, ka visu nevar izdarīt, jo “nav finansējuma, būs tikai pa vasaru finansējums, un taisīs lēnām to bedri”.

“Vai nu nolikvidēs tos lopus un miers. Tāpat tur tūkstošus vajag, neviens jau tev.... Kas tad tev palīdzēs – valdība jau nepalīdzēs neko. Viņiem taču ir pie vienas kājas, vai te ir latvietis vai nav. Pāri pa peļķi un brauc strādāt,” klāstīja saimnieks.

Apvienotās Jaunauces un Rubas pagastu pārvaldes vadītāja Gunta Kalniņa norādīja, ka “tie mēsli ir jāsavāc, to mēs esam runājuši, to viņš arī zina un sāk censties, bet, lai izbetonētu, es domāju, ka viņam vēl pietrūkst līdzekļu”.

“Bet to grants un zemes norobežojumu viņš tā kā uztaisīja, tā kā sākums ir, bet visu uzreiz – viņš to nevar izdarīt fiziski. [...] Nu nevar tā pavisam sivēniski dzīvot, tas nav tā solīdi. [...] Nav tā kārtības mīlestība tik liela, kādai tai vajadzētu būt, dzīvojot uz robežas. [...] Dzīvojot tālāk, dziļos mežos, varbūt tā arī var dzīvot, bet šeit – mums pašiem tas nepatīk. Un finansiāli mēs palīdzēt nevaram,” stāstīja Kalniņa.

Valsts vides dienests lopkopja aktivitātes uzskata par nepietiekami intensīvām un sola arī turpmāk sekot līdzi tam, kas un kad šajā saimniecībā tiks darīts. Tuvākā apsekošana plānota jau februāra beigās vai marta sākumā.

Ja konstatēs, ka saimnieks nav darījis neko no tā, ko Valsts vides dienests ir uzdevis,  uzņēmums tiks brīdināts par cita mehānisma – piespiedu izpildes piemērošanu. Tas nozīmē, ka pēc tam Valsts vides dienesta inspektori regulāri dosies pārbaudēs uz šo saimniecību, un katras pārbaudes laikā, ja tiks konstatēts, ka neseko rīcība, kādu Valsts vides dienests savā lēmumā ir norādījis, tiks piemērots piespiedu izpildes līdzeklis, piespiedu nauda.

“Piespiedu naudas apmērs variē no 50 eiro sākuma stadijā līdz pat 10 tūkstošiem eiro. Tas, protams, individuāli izvērtējot to samērīgumu un apstākļus, kādi ir uz vietas,” informēja VVD pārstāve.

Saimniecības īpašniekam draud jaunas soda sankcijas, bet viņš līdz šim nav nomaksājis pat pērn maijā piespriesto administratīvo sodu 250 eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti