Lai gan nereti bedru veidošanos šogad Rīgā saista ar laikapstākļiem, Zariņš tam nepiekrīt: “Sals savu darbu izdarījis pagājušajā gadā, aizpagājušajā un iepriekš. Problēma ir ūdenī. Rīgā ir problēma ar ūdens atvadi. Tas ceļš, kas bija sabrucis iepriekšējos periodos, šajā sezonā tika pārmitrināts, un tur pietiek ar vienu pārbraucienu ar kravas transportu, lai tas izjuktu.”
Viņš arī norāda uz “sniega putru” pilsētas ielās – arī tā aizkavē ūdens atvadi.
Eksperts skaidroja, ka jauns ceļš pirmajos 8-10 gados būs labs, bet pēc tam nedrīkst nokavēt brīdi, kad ir jāatjauno tā virskārta. Bet, ja tas netiks darīts, vēlāk nāksies atjaunot visu ceļa konstrukciju un tas izmaksās daudzreiz vairāk.
Tāpat Zariņš kritizē Rīgā izplatītu tendenci inženierkomunikācijas būvēt zem brauktuvēm. Arī tas noved pie tā, ka ielas ir ielāpos, kas savukārt pirmie sabrūk. “To ielāpu izbūve netiek kontrolēta, netiek projektēta, noteikumi ir pārāk šķidri. Kaut kas ir jādara, lai tās komunikācijas, kuru dēļ tiek rakts augšā segums, dabūtu prom. Ir daudz iespēju, kā to darīt, bet nekas neliecina, ka Rīgā kaut kas mainītos,” viņš piebilda.
Tam piekrita Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters, vienlaikus paužot, ka attiecībā uz šo jautājumu 2017. gadā Rīgā mainīti noteikumi, kas došot rezultātu desmit gadu griezumā. Ir stingrāki nosacījumi attiecībā uz komunikāciju remontu. “Šobrīd trīs gadus neļaujam asfaltbetonu uzlauzt, izņemot avārijas, kur nav citas izejas. Un viņiem astoņu gadu laikā atjaunojamā platība ir daudz lielāka,” sacīja Valpēters.
Šie noteikumi esot veicinājuši arī to, ka inženierkomunikāciju turētāji cenšas savus remontdarbus izdarīt pirms seguma atjaunošanas. Tā, piemēram, rīkojās “Rīgas siltums” pirms Brīvības ielas atjaunošanas.
Tāpat domes pārstāvis atklāja, ka
galvaspilsētā jāpārbūvē 90% ielu.
Turklāt tas ir jādara, mainot ne tikai segumu, bet arī ceļu konstrukciju. Šādiem darbiem nepieciešams miljards eiro.
KONTEKSTS:
Šogad ievērojami pasliktinājies Rīgas ielu stāvoklis un uz brauktuvēm izveidojušās dziļas bedres, kurās daudzi autovadītāji sabojājuši savus spēkratus. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) iepriekš bija norādījis, ka Rīgas pašvaldība no valsts mērķdotācijām ceļu uzturēšanai nav izlietojusi 19 miljonus eiro, tāpēc sūdzēšanās par finanšu trūkumu ielu remontiem ir tikai atruna. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan pastāstīja, ka līdzekļi jau ir rezervēti dažādiem projektiem.
Valsts kontroles veikusi revīziju, noskaidrojot, ka divos gados Rīgas transporta nozares attīstībai bija pieejams 441 miljons eiro, bet liela daļa naudas ir iztērēta neefektīvi. Savukārt nelietderīgi izlietoti vairāk nekā pieci miljoni eiro, bet deviņu miljonu tēriņi nav izsekojami. Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") revidentiem atbildējis, ka padoto vainu nemeklēs.
