4. studija

Kāpēc pēkšņi augusi populāra vietējā zīmola maizes cena?

4. studija

Taupīgo latviešu krājumos joprojām ir miljoniem latu!!!

Kā rodas bedres - vai Latvijā ceļus negrib vai neprot uzturēt?

RTU profesors par Rīgas ielām: Ceļu uzturēšanas ābece ir piemirsusies vai nekad nav bijusi zināma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ja ceļi savlaicīgi netiek uzturēti kārtībā, tie sabrūk straujāk, un rezultātā to atjaunošana izmaksā vēl dārgāk, bet “šī ābeces patiesība ir speciālistiem piemirsusies vai nekad nav bijusi zināma”, LTV raidījumam “4. studija” pauda Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors Atis Zariņš.

Satiksmes vadības centrs ik dienu saņemot sūdzības gan par bedrēm, gan pārsistām riepām, bet tikai seši cilvēki ir vērsušies ar iesniegumiem, lai Rīgas domes Satiksmes departaments izmaksātu kompensāciju par pārsistajām riepām.

Bedru lāpīšanai Rīgas dome šogad jau iztērējusi 400 000 eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā - 8 miljonus.

Kā kritiskākās Rīgas ielas Satiksmes departaments min Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Ganību dambi un Viestura prospektu, bet ir skaidrs, ka līdzīga situācija ir daudz kur. 

“Lai veiksmīgi varētu nodrošināt asfalta ilgmūžību un braukšanas komfortu, jāveic seguma atjaunošana vismaz reizi gadā uz visām brauktuvēm. Skaidrs, ka pilsētas budžets nav tik liels, lai varētu nomainīt asfaltu visiem 8 miljoniem kvadrātmetru, kas Rīgai ir,” atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

“Līdz ar to šobrīd kā labākais risinājums ir veikt šo bedru remontu - avārijas bedru remontu ziemā un pēc pilnās tehnoloģijas bedru remontu pavasarī, vasarā,” skaidroja departamenta pārstāve.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors Atis Zariņš raidījumam skaidroja, ka “ir ceļa dzīves cikls, mērāms gados, un attiecīgi izmaksas un ceļa kvalitāte, kur varam mērīt naudas vienībās. Ja mēs uzbūvējam ceļu, mēs iztērējam, teiksim, 10 naudas vienības. Laika gaitā ekspluatējot, ceļu satiksmes ietekmē, klimata apstākļu ietekmē šī vērtība samazinās.”

“Tad vienā brīdī iestājas ceļa sabrukums, rezultātā samazinās arī ceļa vērtība. Tajā brīdī, kad ceļš ir sabrucis, tas ir jāatjauno, jāiegulda atkal tās pašas 10 naudas vienības,” norādīja Zariņš.

Bet ir arī cits veids, kā uzturēt ceļus, nodrošinot gan kvalitāti, gan tērējot krietni mazāk.

“Brīdī, kad ceļš ir nolietojies par 10%, mēs ieguldām salīdzinoši nelielu summu - desmito daļu no sākotnējās izbūves vērtības. Šādā veidā mēs panākam to pašu rezultātu, iztērējot 14 naudas vienības,” skaidroja RTU profesors.

Ik pēc 8-12 gadiem būtu jānomaina asfalta seguma virskārta. Ja tas laikus netiek izdarīts, tad ceļa kvalitāte strauji sarūk un ceļš sabrūk. Tā ka – šī pavasara bedres ir laikus neizdarīto darbu sekas.

“Es domāju, ka šī ābeces patiesība ir speciālistiem piemirsusies vai nekad nav bijusi zināma,” piebilda Zariņš.

“Latvijas Valsts ceļi” savlaicīgi veic asfalta seguma virskārtas nomaiņu uz tiem ceļiem, kas ir izbūvēti, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, jo tā ir noteikta kā prasība, uz citiem ceļiem tas notiek retāk, jo - viss atduroties finansējumā. Savukārt stāvoklis Rīgā parāda to, ka ielas gadiem ilgi netiek pareizi apsaimniekotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti