Par mācību stundas beigām signalizē RTU Inženierzinātņu vidusskolas zvans. Tur mācības ir sākuši tikai 24 bērni. Uz katru vietu pretendēja vairāk nekā 10 mācīties gribētāju. 16 gadīgā Aiga Andrijanova RTU Inženierzinātņu vidusskolai deva priekšroku pat pār Rīgas 1. Valsts ģimnāziju.
"Šķita, ka šeit būs vairāk iespēju, ka tas savienojums ar RTU radīs vairāk kontaktu un vairāk ārpusstundu pasākumu, kas mani interesē," savu izvēli pamatoja Aiga.
Jauniete stāsta, ka viņas atzīmes nemēdzot būt zemākas par astoņām ballēm. Eksaktajos priekšmetos pārsvarā esot tikai devītnieki un desmitnieki. Pirmais iespaids par Inženierzinātņu vidusskolu viņai ir ļoti labs, lai gan jau ir uzdoti vairāki referāti. Aigai jau ir skaidrs, ar kādu nozari saistīt savu dzīvi.
"Es mērķēju uz robotiku. Mans pētnieciskais darbs arī būs saistīts ar robotiku, bet vēl mani ļoti interesē bioloģija, mikrobioloģija un, teiksim, bioloģiskā ķīmija kopā ar fiziku. Galējais rezultāts, pie kā es esmu nonākusi, ir robotiskās rokas, robotiskās kājas. Tā ir mana sapņu vīzija, kas pašlaik tādā mākonītī man galvā sēž," teica skolniece.
Tikmēr Vladislavs Aščeulovs stāsta, ka pēc 1.vietas iegūšanas valsts ķīmijas olimpiādē piezvanījis savam bijušajam ķīmijas skolotājam, kurš ieteicis jauno skolu.
Arī Vladislavam bija jāizšķiras, vai mācīties Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā, vai RTU Inženierzinātņu vidusskolā, jo jaunieti uzņēma abas skolas. Viņš gan atzīst, ka ģimnāzijā stājies tikai drošības pēc, jo prioritāte bija Inženierzinātņu vidusskola.
Iepriekš Vladislavs pabeidza Emīla Dārziņa mūzikas skolu, kur spēlēja klavieres. Tomēr zinātne ņēma virsroku pār mūziku. "Man ir ļoti baigs uztraukums, nenormāls, kad es esmu uz skatuves. Tad es sapratu, ka iešu uz zinātni," stāsta Vladislavs.
Viņš savu nākotni saista ar farmāciju. Pēc vidusskolas jaunietis plāno augstāko izglītību iegūt ārzemēs, taču pēc tam atgriezties Latvijā.
Lai gan Inženierzinātņu vidusskolas absolventi varēs brīvi izvēlēties savu augstskolu, RTU rektora vietnieks Artūrs Zeps atzīst, ka viens no jaunās vidusskolas mērķiem ir piesaistīt vairāk studentus eksaktajām studijām.
"Latvijā, ja mēs salīdzinām ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir viens no mazākajiem inženierzinātņu skaitļiem proporcionāli pret pārējo studentu kopu. Tāpēc mēs redzam ļoti lielu potenciālu vēl tepat Latvijā, piesaistot jauniešus tieši inženierzinātnēm, un tas būtiskākais jautājums ir par jauniešu ieinteresēšanu pēc iespējas agrāk - vidusskolā, daudzos gadījumos arī pamatskolā," klāsta Zeps.
Pagaidām Inženierzinātņu vidusskolu uztur sponsoru ziedotā nauda, taču nākamgad tiks piesaistīta arī valsts mērķdotācija. Visiem skolēniem ir mēneša stipendija 50 eiro apmērā. Pieciem labākajiem skolēniem no reģioniem stipendija ir pat 150 eiro mēnesī. Tāpat ir apmaksāta dienesta viesnīca Ķīpsalā.
Tomēr, ja skolēni izlems skolu pamest, var nākties atmaksāt skolai ievērojamu kompensāciju – 600 eiro par katru skolā pavadīto mēnesi. Tas nozīmē, ka viens mācību gads var vecākiem izmaksāt vairāk nekā piecus tūkstošus eiro.
Zeps gan uzsver, ja mācības liegs slimība, ģimenes pārcelšanās vai citi attaisnojoši iemesli, kompensācija nebūs jāmaksā.
