RSU rektors Aigars Pētersons Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka augstskolu ļoti satrauc tas, ka studentus plānots apgrūtināt ar līdzmaksājumu. Runa ir par vairāk nekā 2000 studentiem Latvijā, tostarp tiem, kuri studē dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas jeb STEM jomās.
Nav šaubu, ka augstākajai izglītībai vajadzīgs lielāks finansējums, vērtēja Pētersons, paužot viedokli, ka šis finansējums – 146 miljoni eiro – būtu jāmeklē valsts budžetā. "Lai katrs Latvijas reflektants saņemtu budžeta vietu, tas ir Skandināvijas modelis, uz ko būtu jāvirzās. Jo līdzmaksājums studentam – vai tie ir 600 vai 1000 eiro – tā ir liela nauda. Mums tā jau šobrīd gandrīz visi studenti strādā, un parādsaistības, ja tas ir kredīts, kādam būs jāatdod," norādīja RSU rektors.
Pēc viņa teiktā, nav pareizi finansējuma deficīta dzēšanu augstākajā izglītībā uzlikt uz studentu pleciem, jo tas var novest pie tā, ka liela daļa studentu dosies mācīties uz kaimiņvalstīm, kur augstākā izglītība ir par brīvu.
"Uz Baltijas valstīm, uz Skandināviju. Mēs viņus neredzēsim vairs atpakaļ. Vienkārši Latvijā samazināsies šo gudro nodokļu maksātāju masa, šie jaunie cilvēki, kas ir mūsu galvenā problēma.
Tāpēc izglītības finansēšana šajā noteiktajā apmērā, tas ir vitāli nepieciešami, tas ir stratēģiski Latvijai. Uz studentu rēķina šo jautājumu neizdosies nokārtot. Var jau teikt, ka tas ir pārejas periods uz septiņiem gadiem. Bet septiņi gadi – tas ir liels periods, un mēs zaudēsim ļoti daudz jaunu cilvēku," uzskata RSU rektors.
Arī Daugavpils universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, ieviešot līdzmaksājumu, daļa studentu varētu izlemt doties studēt uz ārvalstīm, kur izglītība ir lētāka nekā Latvijā vai ir bez maksas.
Barševskis IZM piedāvājumu nodēvēja par nereālu, sevišķi patlaban, energokrīzes laikā.
Viņš uzskata, ka tas mazinātu izglītības pieejamību. Līdzmaksājuma ieviešana izraisītu studentu skaita strauju kritumu, īpaši reģionos, kur iedzīvotāju maksātspēja ir mazāka nekā galvaspilsētā.
Viņaprāt, īpaši mazinātos valstij trūkstošo studentu skaits STEM jomās.
KONTEKSTS:
IZM, vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo. Studentu apvienība to konceptuāli atbalsta.
IZM piedāvā ieviest sociālās budžeta vietas maznodrošinātajiem, garantējot ikvienam ar šo statusu studijas par brīvu valsts augstskolās. Pie bezmaksas studijām saskaņā ar IZM plānu tiktu arī tie, kuri studijas sāktu, noslēdzot valsts aizsardzības dienestu.
