Rīta Panorāma

Teodora Bļugera viedoklis pirms gaidāmās spēles

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu

RSU rektors: Izmaiņas augstskolu pārvaldībā varētu slēpt iespēju tās apvienot

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātās izmaiņas augstskolu pārvaldībā varētu slēpt iespēju piespiedu kārtā apvienot augstskolas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors un Latvijas Universitāšu asociācijas prezidents Aigars Pētersons.

Pētersons pauda, ka augstākās izglītības iestādes Latvijā saprotot, ka pārmaiņas ir vajadzīgas. “Mēs neesam pret pārvaldības modeļa maiņu, mēs neesam pret pārvaldības padomēm. Tajā pašā laikā mēs esam pret to, ka šis process ir sasteigts, nekvalitatīvs, nenotiek dialogs ar nozari un faktiski daudzi mūsu priekšlikumi nav ņemti vērā,” sacīja RSU rektors.

Viņš uzsvēra, ka pārmaiņas iespējamas vien tad, ja arī pašas augstskolas tās vēlēsies, un IZM “nevar diktēt monologa veidā” izmaiņas. Viņš kā piemēru minēja to, ka konceptuālā ziņojuma pēdējā versija tika atsūtīta vien nepilnu dienu pirms ziņojuma paredzētās skatīšanas valdībā otrdien, 11. februārī.

Tāpat Pētersons pauda neizpratni, kāpēc aktuāls ir jautājums par Augstākas izglītības padomes likvidāciju. “Domāju tieši otrādāk – stiprinot Augstākas izglītības padomi ar ārvalstu ekspertiem, mēs varam panākt lielāku ieguvumu visas augstākās izglītības jomas un pētniecības attīstībai Latvijā,” viņš komentēja.

Viņaprāt, reformas tiek forsētas steigā: “Visdrīzāk, politiķi ļoti īsā laika periodā vēlas sasniegt rezultātu, kas bija pamatīgā darbā, novirzot nozarei nepieciešamos finanšu līdzekļus, jāizdara pēdējo desmitgadu laikā, kas nebija izdarīts.”

Tāpat RSU rektors atklāja:

“Ir sarunas, ka jaunā pārvaldība reforma slēpj sevī iespēju piespiedu kārtā apvienot augstskolas, piespiedu kārtā pievienot vienu otrai.

Un, protams, jebkura augstskola būtu nobažījusies.” Viņš gan neatklāja, kuras augstskolas tas varētu skart.

Vienlaikus Pētersons pauda bažas par RSU iespējamu apvienošanu ar kādu citu augstskolu: “Rīgas Stradiņa universitāti varētu pievienot tikai vienai vai otrai lielajai augstskolai.”

Iebildumus par IZM piedāvātajām izmaiņā intervijā Latvijas Radio pauda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs un augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

KONTEKSTS:

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģijā, ko pagājušā gada nogalē prezentēja IZM, piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes. Ieceri jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Tikmēr jaunie zinātnieki mudina no reformas neatteikties.

Taču IZM jau ņēmusi vērā nozares viedokli un mainījusi universitātes statusa piešķiršanas kritērijus, pieļaujot, ka statusu var saņemt arī tad, ja iestādē ir mazāks studējošo skaits. Ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka notiks zinātnisko institūciju izvērtēšana, un, ja būs saņemts augsts novērtējums, studējošo skaita kritēriju neņems vērā.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli, lai augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistītu ekspertus ar starptautisku pieredzi, darba devēju pārstāvjus, kā arī augstskolu absolventus.

Diskusija par modeļa maiņu bijusi jau iepriekš. Par to runāja arī bijušais nozares ministrs Roberts Ķīlis. Pašlaik diskusija par iespējamām pārmaiņām Latvijas augstskolu pārvaldības modelī aktualizētas līdz ar pretrunīgi vērtētajām LU rektora vēlēšanām un valdības atteikšanos apstiprināt rektora amatā Indriķi Muižnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti