Latvijas likumi prasa, lai pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks būtu cilvēki ar augstāko izglītību, kuri saņēmuši iekšlietu ministra rakstisku piekrišanu ieņemt šos amatus.
Tomēr raidījums „De facto” februārī ziņoja, ka Rīgas dome likumu apgājusi Rīgas Pašvaldības policijas vadošā amatā ieceļot Andreju Aronovu, kurš neatbilst ne vienai, ne otrai prasībai. Juridiski tas nokārtots, ieceļot viņu nevis par policijas priekšnieka vietnieku, bet gan priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāju. Ne visiem šāda domes rīcība likās pareiza, tādēļ otrdien Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja likuma izmaiņas.
„Šis ir viens spilgts piemērs Rīgas domē konkrēti, kur Rīgas domes vadība negrib ievērot likuma prasības, un cilvēku, kam nav augstākā izglītība, pie tam pašvaldības policijā, kas ir lielākā Latvijā, ieceļ amatpersonu uz laiku, aizpildot šo amatu. Tāpēc arī šīs izmaiņas ir. Ir nepieciešama augstākā izglītība arī tiem, kas būs uz laiku, un bez saskaņojuma neiztiks vairāk par sešiem mēnešiem,” saka Saeimas deputāts Ainars Latkovskis („Vienotība”).
Viņš uzsvēra, ka tik lielā struktūrā kā Rīgas Pašvaldības policija nebūtu problēmu atrast arī kompetentu cilvēku ar augstāko izglītību. Iekšlietu ministrija deputātu ieceri atbalstīja, tomēr Latvijas Pašvaldību savienībai radās iebildumi. „Mums ir piemēram, 30 pašvaldību policijas, kurās ir tikai līdz trīs darbiniekiem, tātad mēs uzskatām, ka mums var arī reāli praksē rasties situācija, ka šo normu būs nereāli ievērot, nereāli atrast šo pienākumu izpildītāju, kuram būs šī augstākā izglītība,” saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Vineta Reitere.
Reaģējot uz to, no deputātiem izskanēja aicinājumi, piemēram, noteikt, ka jaunais regulējums attiektos tikai uz pašvaldību policiju ar pieciem un vairāk darbiniekiem. Jauninājumi gan varētu iegūt konkrētāku formu tikai nākotnē, jo šodien deputāti izstrādātos likuma grozījumus atbalstīja, nevienam nebalsojot pret. Tikmēr pats Aronovs uzskata, ka tā ir vēršanās pret viņu.
„Es personīgi neuzskatu, [ka vajag] noteikt atsevišķai šaurai jomai kaut kādus ierobežojumus, lai gan citās jomās atstāj tādu pašu, teiksim, principu un nemēģina ierobežot visu sistēmu kā tādu,” saka Aronovs.
Viņš Rīgas Pašvaldības policijas vadībā nonāca pagājuša gada novembrī, kad par pašvaldības policijas priekšnieku iecēla Juri Lūkasu, atstājot priekšnieka vietnieka vietu brīvu.
