Rožukalne: Nemainot sabiedrisko mediju finansējuma modeli, likumā iecerētais var būt neizpildāms

Topošajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iecerētas vairākas labas idejas, taču bez finansējuma modeļa maiņas tās var būt neizpildāmas, norāda asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda RožukalneLinda Zalāne

    Otrdien, 8.oktobrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē pirms otrā lasījuma apspriedīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu. Par diviem likuma pantiem – par finansējuma modeli un par padomes struktūru – ir iesniegti alternatīvie priekšlikumi.

    Rožukalne norāda uz riskiem, kas saistīti ar palikšanu pie līdzšinējās finansējuma sistēmas: 

    “Likumā ir ieliktas daudzas labas idejas, bet jāapšauba, ka paredzētais būs izpildāms, ja netiek mainīts finansējuma modelis.

    Tas faktiski bija galvenais iemesls, kāpēc vajadzīgs jauns sabiedrisko mediju likums – lai beidzot pārvarētu problēmu, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem sabiedriskajiem medijiem un mūsu sabiedrisko mediju neatkarība līdz ar to ir pastāvīgi apdraudēta."

    Rožukalne uzskata - sabiedriskie mediji varētu iziet no reklāmas tirgus, ja pilnvērtīgi tiktu kompensēts ienākumu sarukums un arī paredzēti līdzekļi attīstībai. “Saglabājot esošo finansējuma apjomu, nav iespējams abām sabiedrisko mediju organizācijām attīstīties un izpildīt uzdevumus, kas tām ir uzlikti gan satura inovācijās, gan tehnoloģiskajā attīstībā,” saka eksperte.

    KONTEKSTS:

    Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums.  Arī LTV finansējums nav pietiekams.

    Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan TV atzina, ka ar šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.

    Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits vairākas reizes uzsvēris, ka stipri mediji ir valsts drošības jautājums un ir jābūt mehānismam, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti