Tāpat profesore uzsvēra – nav arī bažu, ka darbam padomē izvirzīts kāds nejaušs cilvēks, kuram nav izpratnes par mediju darbu, jo visi kandidāti nāk no mediju vides.
Viņa atzina, ka SEPLP locekļiem būs jāpaveic liels darbs un pagaidām grūti pateikt, kā viņi tiks galā ar daudziem sagaidāmajiem uzdevumiem, no kuriem lielākie ir sabiedrisko mediju apvienošana un mūsdienīgas finansēšanas sistēmas izveide.
Rožukalne arī pauda, ka jaunās padomes pirmos locekļus sagaida celmlaužu darbs un viņi definēs to, cik liela jēga būs bijusi šādas padomes izveidei.
Runājot par faktu, ka daudzi atteicās no kandidēšanas uz SEPLP locekļa amatu, Rožkalne nepiekrita, ka iemesls varētu būt lielais darāmo darbu saraksts. Viņa pieļāva iespēju, ka nevēlēšanās strādāt padomēs varētu būt saistīta ar iepriekšējo pieredzi Latvijā, kad cilvēki uzņēmās ieņemt valstiski nozīmīgus amatus, taču tas nāca par sliktu viņu līdzšinējai profesionālajai karjerai.
Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piektdien, 16.jūlijā, vienbalsīgi atbalstīja Sanitas Uplejas-Jēgermanes kandidatūru darbam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
KONTEKSTS:
Viens no SEPLP locekļiem bija jāvirza Saeimai, viens – Valsts prezidentam un vēl viens – nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinetam.
Ministru kabinets un nevalstiskās organizācijas virzīja Baltijas Mediju izcilības centra projektu direktoru un iepriekš 20 gadus Latvijas Radio dažādos amatos strādājušo Jāni Siksni, savukārt Saeimas deputāti izvirzīja pašreizējā pašreizējā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa Jāņa Eglīša kandidatūru. Šonedēļ arī Levits paziņoja par savu virzāmo kandidātu - žurnālisti Sanitu Upleju-Jegermani.
Iepriekš pieļauts, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Saeimas atbalstīja izmaiņas likumā, kas paredz būtiski palielināt pašreizējās NEPLP un topošās SEPLP locekļu algas.
