Panorāma

Joprojām lieto telefonu pie stūres

Panorāma

Top valdības deklarācija

Saeimas komisija uzklausa atlaisto LTV vadību

Rožukalne: Ir rūpīgi jāvērtē, vai pārmetumi LTV valdei nav aizsegs politiskam spiedienam

Ir rūpīgi jāvērtē, vai pārmetumi Latvijas Televīzijas atlaistajai valdei nav aizsegs politiskam spiedienam. Tā norāda Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.

Viņa uzsver, ka abu iepriekšējo sasaukumu parlamenta darbs nav bijis vērsts uz to, lai stiprinātu sabiedriskos medijus. Tikmēr Saeimas komisija, kas trešdien, 10.decembrī, uzklausīja gan LTV atlaisto valdi, gan padomi, kas viņus atbrīvoja, secināja, ka šo procesu var tikai vērot. Un nākotnē šādas situācijas cer novērst ar jaunu likumu.   

Pirms nedēļas Latvijas Televīzijas valdes atlaišanu apsprieda Saeimas Mediju politikas apakškomisija, trešdien - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vārds tika dots gan Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kura pauda jau iepriekš publiski izskanējušos pārmetumus Latvijas Televīzijas valdei, gan abiem atlaistajiem valdes locekļiem Ivaram Beltem un Sergejam Ņesterovam. Viņi savukārt noraidīja uzraugošās padomes paustos argumentus kā nepamatotus.

Uzklausot abu pušu pretējos viedokļus, deputāti secināja, ka komisijas sēdē vien nekādus secinājumus izdarīt nav iespējams.

“Deputātiem nav iespēju pārbaudīt un 100% pārliecināties, vienā brīdī varam paļauties uz Valsts kontroli, vienā brīdī - uz NEPLP, vienā - uz LTV teikto. Mēs dzirdam, ka ir domstarpības un būtiskas. Manā skatījumā būtiski, lai skatītājiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs saturs, lai sabiedriskie mediji attīstītos,” pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).

“Deputāti, mēs nevaram būt šajā gadījumā kaut kādi tiesneši. Mēs varam būtībā novērot kā futbola spēli šo te visu,” secināja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”).

Saeimas deputāts Aleksejs Judins (Jaunā “Vienotība”) gan iebilda – “kāda jēga mūsu komisijas sēdei, ja mēs varam novērot. Es “Panorāmā” varu noskatīties un novērot.

Es gribu, lai komisija saprastu, ko mēs darīsim, lai labotu situāciju.”

Valsts kontrole norādīja – par laika posmu, par kuru atlaistajai LTV valdei izteikti pārmetumi, Valsts kontroles revīzijas ziņojums būs pieejams pavasara beigās. Iepriekšējā revīzijas ziņojumā trūkumi konstatēti visu iesaistīto pušu darbā, tostarp mediju uzrauga darbā.

“Ja mēs paskatāmies, ko pasaka likums, atbildība ir visām pusēm, NEPLP ir jānodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana, kas ietver arī plānošanu, kur jāsadarbojas visām pusēm,” atgādināja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), analizējot LTV valdes atlaišanas pamatotību, sēdē norādīja, ka NEPLP pamatoti LTV valdei pārmeta reklāmas līguma slēgšanu ar “Rīga TV 24”, jo tas esot bijis jāsaskaņo ar uzraugošo padomi. Taču, piemēram, jautājumā par prēmijas piešķiršanu LTV valdei esot bijušas tiesības prasīt pārskatīt jautājumu par prēmijas nepiešķiršanu.

“Viena lieta, kas deputātiem būtu jāņem vērā, ir pastāvošais disbalanss starp to, cik neatkarīga ir NEPLP padome un cik neatkarīgas ir sabiedrisko mediju valdes, jo redzam, ka vienā dienā no skaidrām debesīm ar zibens spērienu var atlaist LTV valdi, bet tajā pašā laikā likumā ir noteikts, ka NEPLP faktiski ir neatlaižama,” norādīja PKC vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.

Viņš norādīja – nākotnē būtu jāmeklē iespēja noturēt līdzsvaru, iespējams, meklējot kādu vidutāju, kas varētu pirms valdes atlaišanas izvērtēt, vai tam ir pamatojums.

Deputāti trešdien atsevišķu lēmumu nepieņēma, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam Artusam Kaimiņam secinot, ka risinājums sabiedrisko mediju neatkarībai ir jauns sabiedrisko mediju pārvaldības likums, par ko jāturpina diskutēt 21. janvāra sēdē.

“Tas ir instruments, kas šo bardaku salabos,” pauda Kaimiņš. 

Mediju ekspertei, RSU profesorei Andai Rožukalnei ir pretējs viedoklis. Viņa norāda, ka jauns likums neatrisinās to, kā politiskā vide skata sabiedrisko mediju darbību.

“Vēlēšanās pakļaut medijus ir bijusi vērojama abu līdzšinējo Saeimu un arī šīs padomes darbības laikā. Un tas neliek lolot ilūzijas, ka slēpšanās aiz topoša likumprojekta atrisinās šo problēmu,” sacīja Rožukalne.

“Tas, uz ko jāskatās ļoti uzmanīgi, vai šie pārmetumi valdei par saimnieciskiem jautājumiem nav aizsegs, iegansts politiskam spiedienam uz valdi, un to var redzēt, analizējot šīs padomes darbu kontekstā ar parlamenta darbu,” norādīja Rožukalne.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sola 10.janvārī izsludināt konkursu uz vakantajām Latvijas Televīzijas valdes locekļu vietām.  Jaunus LTV valdes locekļus plānots iecelt līdz marta beigām.  Līdzšinējais Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un bijušais valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs nepieteiksies gaidāmajā konkursā uz LTV valdes locekļu amatiem.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti